/nginx/o/2018/09/10/11406007t1h6d1b.jpg)
Piektdien, 28. septembrī, "Arēna Rīga" notiks divtūkstošo gadu krievu mūzikas festivāls "Millenium Memories", kurā uzstāsies populārākās tā laika mūzikas grupas "Diskoteka Avarija", "Ivanuški International" un Jeļena Katina no grupas "t.A.T.u.", kura kopā ar Jūliju Volkovu uzstājās apmēram 10 gadus. Sarunā ar TVNET krievu versija viņa atklāja, kā pašlaik rit viņas dzīve un kādas ir viņas labākās atmiņas par "t.A.T.u.".
Ļena, kā pašlaik attīstās tava karjera? Ar ko priecēsi klausītājus tuvākajā laikā?
Man pašlaik ir ļoti aizņemts grafiks, daudz uzstāšanos. Tikko iznāca singls «Косы», drīz plānoju laist klajā kompozīciju «Макдоналдс». Pēc plāna katru mēnesi iznāks pa vienam singlam krievu valodā. [..]
Vai tu nenožēlo, ka aizgāji no "t.A.T.u." un sāki solo karjeru?
Es solo karjeru uzskatu par soli uz priekšu. Nemaz nenožēloju, ka beidzās «t.A.T.u» stāsts, esmu bezgala pateicīga par visiem un visu, kas tolaik bija.
Tava dzīve «t.A.T.u» sastāvā atgādināja aizraujošu piedzīvojumu romānu. Vai tev nepietrūkst šo aso izjūtu?
Mākslinieka dzīve vienmēr ir asu izjūtu pilna. Protams, reizēm uznāk nostaļģisks noskaņojums, jo «t.A.T.u» ir liela daļa manas dzīves, un es ar lielu prieku atceros daudzus momentus.
Vai joprojām kontaktējies ar Jūliju Volkovu un producentu Ivanu Šapovalovu?
Protams, atklātas un biežas sarunas ir aiz muguras. Toreiz mēs bijām viens vesels, draudzējāmies un strādājām kopā. Katrs tagad aizgājis savu ceļu.
Kādas atmiņas tev ir par Rīgu, kad 2003. gadā uzstājāties Eirovīzijā un «t.A.T.u» ieguva trešo vietu?
Es ļoti mīlu Rīgu, esmu bijusi šajā pilsētā vairākkārt. Kas attiecas uz Eirovīziju, tas bija viens no saspringtākajiem braucieniem. Uz mums gūlās milzīga atbildība pārstāvēt mūsu valsti. Jūlijai bija problēmas ar balsi, es ļoti pārdzīvoju pirms uzstāšanās, jo bija maz iespēju mēģināt, burtiski trīcēja rokas. Un, godīgi sakot, es tolaik biju ļoti neapmierināta ar sevi. Bet tolaik bija ļoti interesanti, kā viss notiek, un man ir palikuši arī patīkami iespaidi.
Atgādini mums, kurus momentus savā «t.A.T.u» karjerā tu uzskati par visspilgtākajiem? Ko tev ir patīkami atcerēties? Un ko, tieši otrādi, gribas aizmirst kā ļaunu murgu?
Mēs esam apbraukājušas praktiski visu pasauli! Paši iespaidīgākie ceļojumi bija uz Japānu, ASV, Latīņameriku. «t.A.T.u» pluss bija nenovērtējamā pieredze, kuru nav iespējams nopirkt par jebkādu naudu. Nevarētu teikt, ka gribētos kaut ko aizmirst, jo, nepieļaujot kļūdas, es nebūtu nonākusi līdz tam, kāda esmu pašlaik.
Vai tu joprojām izpildi «t.A.T.u» dziesmas? Kuras no tām tev ir īpaši tuvas?
Protams, ka izpildu. Un man ir tiesības tās dziedāt. Es mīlu šīs dziesmas, un arī klausītāji tās mīl, joprojām atceras un gaida tās koncertos. Es vienmēr izpildu «Нас не догонят», «Не верь, не бойся», «Полчаса», «Я сошла с ума».
Vai tavās dziesmās varētu parādīties vārdi par notikumiem Krievijā, pasaulē?
Es uzskatu, ka mūzika pastāv ārpus politikas. Visi tāpat zina, kādas problēmas valda viņu valstī, jo tās ir visur. [..] Es cenšos, lai manas dziesmas būtu tuvas klausītājiem, paustu stāstu, motivētu un uzlabotu garastāvokli.
Savulaik «t.A.T.u» un jūsu producentu nosodīja par pedofilijas propagandu, lezbismu un skandalozu uzvedību. Uz kādām provokācijām tu būtu gatava tagad, lai uzturētu publikas interesi?
«t.A.T.u» - tā nav propaganda! Tas ir projekts, kuru atbalstīja miljoniem cilvēku visā pasaulē. Mūsu dziesmas palīdzēja daudziem, izglāba un turpina glābt dzīvības, lai arī cik patosa pilni tas izklausītos. Man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi. Un es lepojos, ka biju daļa no tā visa! Man joprojām sūta vēstules ar stāstiem un pateicībām.
