13. Baltijas triennāle (BT13) atklāj savu trešo un pēdējo sadaļu Rīgā piektdien, piedāvājot performanču vakaru, kas turpināsies sestdien, 22. septembrī.

BT13 ir laikmetīgās mākslas pasākums, kas norisinās Rīgā Latvijas simtgades svinību ietvaros, atzīmējot arī Igaunijas un Lietuvas valstu simtgades. 

13. Baltijas triennāli “Atbrīvoties no rēgiem” pirmo reizi pasākuma vēsturē organizē visas trīs Baltijas valstis: Lietuva, Igaunija un Latvija. Šogad pasākums notiek visās šajās valstīs pēc kārtas – veidotāji apzināti atteikušies no triennāles vienotības principa, lai dotu laiku un vietu, kurā rasties daudzbalsīgai melodijai. Trim izstādēm, kas veido triennāles kodolu, ir atšķirīgs formāts, saturs un konteksts, taču tās uzdod vienu un to pašu jautājumu: ko šajā sašķeltās identitātes laikā nozīmē piederība? 

Rīgas izstāde piederības tēmai pievēršas, aplūkojot jautājumus, kas saistīti ar sociālajām normām, attiecībām un struktūrām, kā arī pārdomājot izgaišanas jēdzienu attiecībā uz pašu lielizmēra izstādes formātu. 13. Baltijas triennāles izstāde ir aizguvusi franču dzejnieka un literatūras kritiķa Eduāra Glisāna domu par “kreolu dārziem” – dažādu šķirņu vienlīdzīgu līdzāspastāvēšanu un ziedēšanu. Tā ir haosa vieta – vieta, kurā lietas var eksistēt cita citai līdzās un nebūt pretrunā vai opozīcijā.

Detalizēta programma šeit.

Kopš dibināšanas 1979. gadā 13. Baltijas triennāli pirmo reizi organizē un izstāda visas trīs Baltijas valstis: Lietuva (no 11. maija līdz 12. augustam), Igaunija (no 29. jūnija līdz 2. septembrim) un Latvija (no 21. septembra līdz 8. novembrim). Trīs atšķirīgās izstādes kalpo kā dažādas triennāles sadaļas.

13. Baltijas triennāli un katru no tās sadaļām veido kopīgas rūpes: ko nozīmē piederība saplaisājušu identitāšu laikmetā? Svārstīga ideja par piederību, kuru var uztvert kā kaut ko, kas atrodas konceptuālā un formālā attiecību rāmī, ļauj mums domāt par to, kas atrodas aiz identitātes kā kaut kā fiksēta, pašpietiekama un būtiska. Izstāde Rīgā orientēsies uz jautājumiem par sociālajām normām, attiecībām un struktūrām, vienlaikus apsverot idejas par lielformāta izstādes formāta spokošanos un izšķīdināšanu.

Izstādi papildinās publiskā programma ar darba sesijām un lasīšanas grupām Kim?, aicinot vietējo sabiedrību pulcēties un ierakties tajos apsvērumos – no seksuāla šķērsuma līdz postkoleniālismam -, kas veidojuši BT13, un apsvērt šo ideju un teoriju nozīmību Baltijas valstīs šodien. Pilna publiskā programma sekos.