Klausītājus gaida tikšanās ar čellisti Kristīni Blaumani, pianistu Reini Zariņu, klavesīnisti Ievu Salieti, ģitāristu Matīsu Čudaru, Artemis Quartett no Berlīnes, Sinfonietta Rīga un citiem māksliniekiem. Kamermūzikas valdzinājumu varēs izbaudīt sonāšu vakaros, franču baroka komponistu mūzikā, kā arī Johana Sebastiāna Baha, Jozefa Haidna, Volfgangs Amadeja Mocarta, Fēliksa Mendelszona, Pētera Vaska un citu komponistu skaņdarbos. Festivāla patrons - komponists Pēteris Vasks.

Rudens kamermūzikas festivālu 11. oktobrī Lielajā ģildē atklās “Sinfonietta Rīga” brīnišķīgi smalkā mūzikas interpreta, austriešu vijolnieka un diriģenta Tomasa Cētmaira vadībā. Duetā ar altisti Rūtu Killiusu Cētmairs atskaņos Bendžamina Britena studenta gados rakstīto jauneklīgo Dubulkoncertu. Koncerta programmā dzirdēsim arī franču baroka komponistu mūziku,  Žana Ferī Rebela Les Élémens un Vīnes klasiķa Jozefa Haidna 92. Simfoniju, kas ir viena no skaņraža simfoniju virsotnēm ar apgarotu lēno daļu un spožiem muzikāliem atradumiem.

Turpinot iepriekšējā sezonā aizsākto tradīciju, Sinfonietta Rīga sadarbībā ar Satori.lv galveno redaktoru, filozofu Ilmāru Šlāpinu aicina piedalīties pēckoncerta sarunās par un ap mūziku. 11. oktobrī klausītāji Lielās ģildes Baltajā zālē pēc koncerta tiek aicināti uz sarunu ar diriģentu un vijolnieku Tomasu Cētmairu un altisti Rūtu Killiusu. Ieeja pasākumā bez maksas, uzrādot koncerta ieejas karti.

“Bēthovena, Debisī un Šopēna sonāšu vakarā” 12. oktobrī Mazajā ģildē koncertēs “Londonas filharmoniķu” čellu grupas koncertmeistare Kristīne Blaumane un Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolas Klavieru katedras profesore, Maskavā dzimusī Katja Apekiševa. Dueta muzikālais ceļojums aizsāksies 18. gadsimta Vīnē ar cerību pilnā un jaunā Bēthovena jūsmu. Kloda Debisī mūzikā Parīzes kņada iezaigosies ar Fransuā Kuperēna graciozajām vinjetēm. Spāņu apvaldītais rimtums un latviski grieķiskais vērojums būs jaušams Gundegas Šmites šūpuļdziesmā, savukārt īsteni romantiska smeldze, ieskauta poļu dejiski pulsējošā ritmā, izskanēs vienā no Friderika Šopēna beidzamajiem opusiem.

13. oktobrī Dzintaru Mazajā zālē varēsim klausīties Bēthovena klaviersonātes pianista Reiņa Zariņa izpildījumā. Gaidot Bēthovena 250. dzimšanas dienas atceri 2020. gadā, “Latvijas Koncerti” klausītājiem sniedz vienreizēju ieceri iepazīt visas viņa klaviersonātes, ko īpašā koncertsērijā piedāvās vairāki Latvijā labi zināmi pianisti. Cikla otrajā koncertā Reinis Zariņš spēlēs Bēthovena jaunības gados komponēto, Jozefam Haidnam veltīto Otro sonāti un nelielo Desmito sonāti, kā arī vienu no iemīļotākajām un tehniski sarežgītākajām dramatiskā perioda sonātēm - 21., sauktu arī par “Auroru”.

17. oktobrī Mazajā ģildē notiks koncerts “Mocarts, Mendelszons un Vasks”. Uz skatuves kāps jaundibinātā trio SOL mūziķi – pianiste Agnese Egliņa, čelliste Guna Šnē un vijolnieks Georgs Sarkisjans - visi Lielās mūzikas balvas nominanti vai laureāti. Agnese un Guna jau vairākus gadus muzicē ansamblī Art-i-Shock, bet Georgs ir starptautisku konkursu laureāts, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars ar ievērojamu pieredzi ansambļa saspēlē. Pirmajam skatuves uznācienam ansamblis izraudzījies pēdējo no Volfganga Amadeja Mocarta Vīnē komponētajiem klavieru trio, Fēliksa Mendelszona kameropusu, kā arī Pētera Vaska aizvadītā gadsimta 80. gados radīto un putnu mīļotājam francūzim Olivjē Mesiānam veltīto darbu “Epizodes un mūžīgais dziedājums”.

18. oktobrī Rīgas Biržā programmā “Saruna ar Bahu” uz vienas skatuves satiksies Šveices senās mūzikas ansambļa Les Passions de l`Ame klavesīniste Ieva Saliete un jaunais džeza ģitārists Matīss Čudars. Tā būs saruna skaņās pāri laikmetiem un robežām, dažkārt raisot izbrīnu par Baha drosmīgajiem un pārsteidzoši brīvajiem muzikālās domas izteiksmes meklējumiem, kas nereti visai tieši saskan ar mūslaiku cilvēka garīgajām alkām pēc pārlaicīgi skaistā un netveramā. Ievas Salietes spēlēto Baha prelūdiju un fantāziju iedvesmotas dzimušas Matīsa Čudara apceres par Bahu ģitāras skaņās.

Rudens kamermūzikas festivāla noslēgumā 20. oktobrī Dzintaru Mazajā zālē visu vainagos Artemis Quartett no Berlīnes. Vinetas Sareikas skanīgā Gvadanjīni (1793) vijole jau kopš 2012. gada iekrāso Artemis kvarteta nevainojami harmonisko ansambli. Koncerta programmā likti trīs atšķirīgu laikmetu skaņražu komponēti kvarteti. Jozefa Haidna Trešais kvartets, Bēlas Bartoka Ceturtais kvartets un Johannesa Brāmsa Otrais stīgu kvartets.

Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.