/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/10/02/11462003t1ha57b.jpg)
Aizvadītajā nedēļā uz gājēju celiņa kāds velobraucējs notriecis uzņēmēja un miljonāra Jūlija Krūmiņa mazmazmeitu Karolīnu Krūmiņu, kurai šomēnes apritēs pieci gadi.
Negadījumā cietusi miljonāra Jūlija Krūmiņa mazmazmeitiņa (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Neviens nav pasargāts uz gājēju celiņa, turiet bērnus pielipušus pie sāniem. Un tie, kas uz riteņiem, pa ietvi nav jālido, nu nav... Karolīnai bija nejauka saskarsme ar riteņbraucēju jeb sauksim lietas īstajos vārdos - viņu notrieca riteņbraucējs. Pirmo reizi sēdējām gan ātrajos, gan arī krutajā policijas vāģī. Bet iekšas grib vemt. Es nenosargāju savu bērnu. [..]
Laba mācība gan man, gan puisim ar riteni. Man vienmēr gribas domāt, ka es varu Karolīnu palaist metru priekšā, sānā vai aizmugurē, jo viņai var uzticēties, bet bļin... ne viņas vaina!
Es Karolīnai pirms miega atvainojos, ka nenosargāju, patecinu asaras, jo, aizverot acis, tā aina, kā mans bērns guļ ar asiņainiem matiem, seju un jaku uz asfalta, tiek izspēlēta “slow motion” versijā dažādos variantos,” sociālajā tīklā “Instagram” raksta cietušās māte, bērnu attīstošo rotaļlietu uzņēmuma “Tak-Til” vadītāja un Edgara Krūmiņa sieva Ulla Krūmiņa.
Diemžēl ar līdzīgiem stāstiem pie viņas ieraksta dalījušās arī citas mammas.
“Mani riteņbraucējs ir notriecis uz gājēja ceļa, man gribas vemt no tā, cik agresīvi viņi brauc. Es ļoti ceru, ka šo ārprātu sāks beidzot ierobežot.”
“Man, esot septītajā grūtniecības mēnesī, arī viens gudrinieks pēkšņi tā izbrauca no līkuma nenormālā ātrumā, uz gājēju trotuāra, viņš bija nu burtiski centimetru no mana vēdera. Ja būtu manī ieskrējis, nu tur būtu pilnīgs čau.”
“Ahh, tas man uzsit atmiņu, kā ar vecāko meitu staigājam pa Tamperes ieliņām. It kā prasti tur ir izdalīti veloceliņa puses un gājēju puses, lai gan mani bērni neaudzināti skraidīja pa abām pusēm (dzīvojam laukos, pilsētaudzināšana nesanāk, jo visur pagaidām sanācis piebraukt ar auto). Bet tajā dienā mana sešgadniece ripināja ar skrejriteni, kad garām mašīnas ātrumā (no kalna) pabrauca riteņbraucējs. Principā gar degungalu. Nelaime var notikt un var arī nenotikt, tam nevar 100% būt gatavs neviens.”