Vaits šogad izdevis izcilu skaņuplati «Boarding House Reach», kurā sakausējis blūzroku, hiphopu un psihedēliju, un, pateicoties savām aktivitātēm vinila formāta aktualizēšanā, principiālajai nostājai par viedtālruņu lietošanu, precīzāk - nelietošanu koncertos un citām ar mūziku un ne tikai saistītām aktivitātēm, droši uzskatāms par šā brīža rokmūzikas cilvēku numur 1.

Jau pie ieejas koncertā telefoni bija jāizslēdz un jāieliek īpašā slēgtā maciņā. Tik tiešām, uzstāšanās laikā nemanīju nevienu, kas filmētu, fotografētu vai garlaikoti skrollētu sociālos tīklus. Ja nepieciešamība piezvanīt tomēr rodas, tad pie bāra otrajā stāvā izveidota speciāla "Phone Use Area" jeb vieta, kur telefonu atļauts ieslēgt.

"Vēlos, lai cilvēki izbauda mirkli,"

kādā intervijā savu "telefonu aizliegumu" skaidrojis 43 gadus vecais Vaits. 

Rīgas koncerts Vaita Eiropas turnejā bija otrais, dienu iepriekš viņš jaunās plates veicināšanas turneju sāka Maskavā. Interesanti, ka arī pirmajā viesošanās reizē, tālajā 2005. gadā, kad Vaita grupa «The White Stripes» uzstājās Rīgā «Sapņu fabrikā», turneja sākās tieši Austrumeiropā. 

Par «Boarding House Reach» esmu rakstījis daudz un plaši, piebildīšu vien to, ka, manuprāt, tas ir viens no šā gada spēcīgākajiem ierakstiem. Tiesa, koncertversijā jaunās "nākotnes roka" dziesmas, kas ierakstā ir noproducētas līdz pēdējai niansei, skanēja brīvāk, raupjāk, tradicionālāk. Ja klāt vēl pieliek dziesmas no viņa projektiem "The Dead Weather" (I Cut Like a Buffalo), "The Raconteurs" (Steady As She Goes), protams, arī "White Stripes" (Hotel Yorba, Black Math, We Are Going To Be Friends, Little Bird, Icky Thump un Seven Nation Army), tad šo droši var dēvēt par klasisku roka šovu. 

Aplūko foto no koncerta.

Vaitu uz skatuves pavadīja četri mūziķi - bundziniece Karla Azāra (Carla Azar), kas muzicē arī alternatīvās mūzikas grupā "Autolux", basģitārists Dominiks Deiviss (Dominic Davis), taustiņinstrumentālisti Kvinsijs Makrerijs (Quincy McCrary) un Nīls Evanss (Neal Evans).

Koncerta otrajā daļā Vaitam uz skatuves pievienojās pazīstamais Holivudas aktieris Džons Railijs, kurš arī tīri labs ģitārists un dziedātājs. Vaita izdevniecība "Third Man Records" 2011. gadā izdeva dažas Railija solo plates.

Pēc koncerta pieķēru sevi pie domas, ka runas par to, ka ģitārmūzika jau labu laiku ir sevi izsmēlusi, zaudējusi aktualitāti, nav bez pamata. Lai cik ļoti man patika klausīties «Boarding House Reach» ieraksta versiju (katrs bungmašīnas sitiens vietā, dažādas studijā veidotas skaņas dizaina nianses...), koncertā ik pa laikam sajutu, ka kāds ir saguris...

vai nu tā ir daudzus gadu desmitus ekspluatētā blūzroka formula, kas spiež pie zemes, vai pats Džeks Vaits nebija īsti "savā ādā", vai es pats kā klausītājs biju nostājies neīstajā vietā.

Vaits koncertā bija atturīgs, pateica vien dažas dežūrfrāzes, varbūt tas pie vainas... Šīs pārdomas, protams, pavisam subjektīvas, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa klātesošo koncertu izbaudīja par visiem simts procentiem. Un viss arī bija augstā profesionālā līmenī - sākot ar gaismām un izpildījumu, beidzot ar plašo suvenīru piedāvājumu, to skaitā arī ierobežota skaita plakāti, kas numurēti ar roku (186 gab.). 

Milzīgs prieks, ka koncerts bija izpārdots, tas liek cerēt, ka arī nākotnē Rīgā sagaidīsim līdzīga kalibra rokmūziķus, kaut Vaitam jau līdzīgu nav, viņš tāds ir viens. Cilvēks, kurš laikmetā, kurā ģitārmūzika zaudējusi savu spēku, gluži kā olimpietis turpina nest degošu lāpu cerībā, ka tomēr kādreiz notiks vēl viena rokmūzikas revolūcija.