Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Latvijas Goda aplis Dzintaru koncertzālē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzintaru koncertzāle
Dzintaru koncertzāle Foto: publicitātes

No 20. līdz 22. oktobrim Jūrmala kļūs par Latvijas goda galvaspilsētu, svinot Latvijas valsts simtgadi festivālā “Latvijas Goda aplis”. Galvenās festivāla aktivitātes norisināsies tieši Dzintaru koncertzālē, kur baudīsim mākslinieces Lienes Mackus lielizmēra skulptūru izstādi, Jāņa Šipkēvica un Katarinas Henrisones (Katarina Henryson)inspirētas muzikālās performances sadarbībā ar kori “Balsis” un “Voice Improvisation Ensemble” no Zviedrijas, kā arī Roberta Rubīna audiovizuālās projekcijas “Gaismas toņu mistērija” un izstādi “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”.

Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir iniciatīva svinēt Latvijas valsts simtgadi visa jubilejas gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā vai pilsētā. No 20. līdz 22. oktobrim Latvijas valsts simtgade tiks svinēta Jūrmalā.

Latvijas Goda apļa pasākumus Dzintaru koncertzālē iesāks Roberta Rubīna audiovizuālās projekcijas “Gaismas toņu mistērija” 20. oktobra vakarā no plkst. 21.00 līdz 22.30. Stāstot par iecerēto gaismas šovu, režisors Roberts Rubīns uzsver, ka “tās nebūs parastas videoprojekcijas, bet gan precīza vēsturiskās Dzintaru koncertzāles fasādes videokontūra. Ņemot vērā ēkas vizuālās nianses, tiek radīts īpašs 3D animēts videostāsts par Jūrmalu un Dzintaru koncertzāli ceļojumā cauri laikiem. Stāsts iesāksies ar jūru un nelielu zvejnieku mājiņu jūras krastā. Tad, mainoties gadalaikiem – no pavasara uz vasaru, no vasaras uz rudeni, no rudens uz ziemu, mainās arī viss apkārtējais, ko iedvesmo un pavada dabas elementi – vējš, viļņi, saule un sniegs. Līdz pašās beigās cauri gadsimtiem mēs nonākam līdz Dzintaru koncertzālei tās šīsdienas veidolā”. Gaismas un skaņas priekšnesumu skatītājiem būs iespēja baudīt arī 21. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 22.30 un 22. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 22.00.

Aktīvākās pasākumu dienas būs 21. un 22. oktobris, kad Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būs apskatāmas tēlnieces Lienes Mackus lielformāta skulptūru izstāde, savukārt mūziķi Jānis Šipkēvics un ilggadējā “The Real Group” soliste Katarina Henrisone sadarbībā ar kori “Balsis” un “Voice Improvisation Ensemble” no Zviedrijas veidos inspirētas muzikālās performances. Abas šīs norises savienosies kopprojektā ar nosaukumu “Pārmaiņu ainavas. Balsu un telpas konstrukcija”. Šajā kopdarbā tiks radīta vide, kas apvienos trīs mākslinieku pasaules redzējumus punktā, kur cilvēks ir brīvs un gatavs transformācijai. Skatītājs tiks aicināts kļūt par šīs ainavas daļu, ļaujoties meditatīvām kora vibrācijām un Lienes Mackus skulptūru noslēpumainajam valdzinājumam – ienirt skaņu radītajā vieglajā blīvumā un fiziski sajust baltās skulptūras, kuras atradīsies skaņu ielokā.

Tēlniece Liene Mackus koncertzāli pārveidos par laika telpu, kurā skulptūras iemieso dzīvē piedzīvoto: “Dzintaru koncertzālē atradīsies objekti, kas uztver jūras tuvumu kā sākuma punktu, audzējot un ņemot, mainot, stilizējot formas, kas asociējas ar jūru, ūdeni, virsmu, saullēktu, krūmiem, aizaugušām pļavām, patīkamiem cilvēkiem, spožumu, plašumu, ekoloģiju, lasīšanu, meditāciju, mieru un smilšu virsmu. Ar katru no šiem vārdiem asociējas kāda skulptūra vai objekts.” Tēlniecība, lai arī izvietota pa visu zāli un katram skatītājam sasniedzama rokas stiepiena attālumā, veido vienu māksliniecisku ansambli. Savienojumā ar plūstošo skanisko audumu skulptūras radīs mistisku pusnomoda, pussapņu noskaņu. “Baltais ir viss,” saka māksliniece, rosinot skatītāju veidot asociācijas gan ar jūras tuvumu, gan ar šalkojošajām priedēm, gan ar ēteriskas ainavas izjūtu. Liene Mackus izstāde būs apskatāma 21. oktobrī no plkst. 14.00 līdz 22.00 un 22. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 22.00.

Savukārt mūziķis Jānis Šipkēvics, kurš kopā ar vēl daudziem dziedātājiem radīs skaniskas balsu saites starp tēlniecības objektiem, vidi un apmeklētājiem, cer, ka “šis varētu būt jaudīgs un vērienīgs piedzīvojums, kurā pats galvenais ir cilvēks un tā iespaidi. Manuprāt, Lienes radītās skulptūras ir kā viņas dzīves nospiedumi, savukārt mūsu balsis šos iespaidus pārvērtīs bezgalīgā laika pieredzē. Ikviens ir aicināts atstāt ārpusē iepriekšējos priekšstatus par to, ko var sagaidīt no izstādes. Esiet drosmīgi, dzīvojiet, vērojiet un dziediet mums līdzi. Nāciet iekšā!” 

Dziedātāju sastāva pamatu veido Jānis Šipkēvics, zviedru dziedātāja Katarina Henrisone, koris "Balsis” un “Voice Improvisation Ensemble” (Zviedrija, Somija, Norvēģija) mūziķu sastāvs, kas kopīgu ceļu mūzikā atraduši pēc serbu mākslinieces Marinas Abramovičas (Marina Abramović) aicinājuma radīt jaunu mākslas darbu pērn Stokholmas Modernās mākslas muzejā. Dziedātāji līdz šai dienai turpina un attīsta viņas metodi vokālajā mūzikā – vērīguma praksi dziedāšanā, improvizācijā un meditācijā.

Marina Abramoviča
Marina Abramoviča Foto: ITAR-TASS/SCANPIX

Muzikālās performances, kas katra ilgs 45 minūtes ar 15 minūšu starplaiku, norisināsies 21. oktobrī no plkst. 16.30 līdz 21.15 un 22. oktobrī no plkst. 11.15 līdz 16.00.

Taču tas nebūt nav viss, kas norisināsies Jūrmalā festivāla “Latvijas Goda aplis” laikā. No 8. oktobra līdz 20. novembrim dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles būs skatāma ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”. Jūrmalas Kultūras centrā no 19. oktobra līdz 10. decembrim būs apskatāma izstāde “Intonācija”, kurā apskatāmi Jūrmalas mākslinieku – tēlnieka Gļeba Panteļejeva, gleznotājas Alises Mediņas, grafiķes Neles Zirnītes un stikla mākslinieces Ievas Strazdiņas – darbi. Dažādās mākslas tehnikās radītie darbi veidoti, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies un ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē. Savukārt Jūrmalas pilsētas muzejā no 20. līdz 22. oktobrim būs skatāma izstāde “Jūrmalas brīvības stāsti”, kas veltīta Jūrmalas iedzīvotājiem. Tā stāsta par dažādu tautību cilvēkiem un ceļiem kā viņi nonākuši Jūrmalā, kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

Nepalaid garām!

Uz augšu