Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Jānis Palkavnieks: “Latvijā Helovīna svinēšana ir likumsakarīga” (5)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jānis Palkavnieks
Jānis Palkavnieks Foto: Evija Trifanova/LETA

​Lai gan daudzi ir pret Helovīna svinēšanu Latvijā, “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks sarunā ar TVNET pastāstīja, ka uzskata - tas pie mums tāpat būtu ieviesies agrāk vai vēlāk. Kāpēc gan bēgt no globalizācijas un cīnīties pret 31. oktobra monstriem un ķēmiem, kuri ir izsalkuši pēc konfektēm?

Vai Latvijai vispār nepieciešams tāds Helovīns?

Jā, Latvijā Helovīna svinēšana ir likumsakarīga, jo globalizācijas rezultātā arī pie mums ieskaņojušies šie Amerikas kontinentam raksturīgie svētki, Visu svēto dienas priekšvakars, kam saknes meklējamas Romas katoļu baznīcas (pie mums tā ir droši vien ir ļoti iespaidīga organizācija, jo bija pat valsts brīvdiena Pāvesta vizītes laikā) tradīcijās.

Mēs jau izsenis svinam kapusvētkus mazliet citā formātā, bet, ņemot vērā, ka lietojam “iPhone”, ēdam burgerus un izmantojam citas globalizācijas iespējas, kāpēc lai tie nebūtu arī svētki.

Ko tu darīsi šajā dienā?

Man ir vairāk nekā 400 kolēģi no ASV, tāpēc noteikti svinēsim šos svētkus komandā, kā arī vairāki “Draugiem Group” uzņēmumi, īpaši “Printful”, gatavojas strādāt saviem klientiem. Pats Helovīna vakarā uzņemšu birojā RTU IT studentus, kuriem piedāvāšu "mācies programmēt, vai dzīve tevi izjokos".

Vai pērc konfektes, ko dalīt bērniem, kuri nāks “jokoties vai spokoties”?

Jā, obligāti, saldumiem ir jābūt pa rokai, nedrīkst likt vilties mazajiem "uzņēmējiem", kuri ierodas pie tevis pārdot savus Helovīna vakara noteikumus. Nebūs saldumu - pats vainīgs.

Vai kādreiz esi uzvilcis kostīmu Helovīnā vai kādā citā dienā?

Studiju laikā strādāju produktu degustācijās lielveikalos, un viens no maniem darba instrumentiem bija “Nesquik” zaķa kostīms.

Foto: Jāņa Palkavnieka privātais arhīvs
Uz augšu