“Konfektes apēdīšu pats”, “kāpēc gan ne?”, “esmu neitrāla”. Pašmāju slavenības par Helovīnu

FOTO: Publicitātes foto/Ekrānuzņēmums/LETA/Caro&Marius Schwarz/Scanpix

31. oktobrī gan pasaulē, gan Latvijā ļaudis atzīmē Helovīnu jeb Visu svēto dienas priekšvakaru, pārģērbjoties dažādos tērpos un pat ejot pie kaimiņiem pieprasīt bezmaksas saldumus. Esam sazinājušies ar vairākiem mūsu valstī pazīstamiem cilvēkiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par šiem amerikāniskajiem svētkiem.

“X Faktora”otrās sezonas dalībnieks un “Double Faced Eels” solists Reinis Straume

Vai Latvijai vispār nepieciešams tāds Helovīns?

Esmu par to, lai svētku būtu vairāk, nevis mazāk. Turklāt tā ir vēl viena iespēja bērniem trenēt un izrādīt savu radošumu, parādīt sevi. Vai drīzāk parādīt, ko viņu mošķis saka par viņiem.

Ko tu darīsi šajā dienā?

Ceru, ka rūpīgi slīpēšu priekšnesumu jau trešajai ”X Faktora” tiešraidei.

Vai pērc konfektes, ko dalīt bērniem, kuri nāks “jokoties vai spokoties”?

Pagaidām esmu to aizmirsis izdarīt, bet veiksmīgi esmu izbraucis ar esošajiem krājumiem.

Vai kādreiz esi uzvilcis kostīmu Helovīnā?

Nē, bet man pūrā jau pāris gadus stāv Češīras kaķa kostīms. Ar visu asti. Esmu gatavs to izmantot jebkurā brīdī. Gaidu atbilstošu pasākumu.

Publiska persona un skropstu pieaudzēšanas meistare Kristīne Deimone:

Par Helovīnu kā svētkiem man neviens nemācīja. Skolas laikā tas bija bara instinkts. Visi pārģērbjas, tad nu, protams, arī es. Kādreiz man bija gari melni mati. Patika spīguļi un gari riņķi ausīs - mani aktuālie kostīmi bija čigāniete un ragana. Čigāniete, jo tur daudz vairs nevajadzēja likt klāt, kā arī man ļoti patīk viņu mentalitāte, ģimeniskums. Ragana, jo tas, liekas, bija skolas laikā standarts kostīmos. Augot kostīms mainījās uz kaķeni.. "meitene izauga". Uz doto momentu es pret šiem svētkiem esmu neitrāla. Ja vajadzēs, masku uzvilkšu. Bet saviem dēliem kā svētkus nemācīšu. Saldumi man mājās ir vienmēr, būs zvans, dēliem došu groziņu lai cienā viesus.

Bet praktiski dzīvē katrs mēs nēsājam ikdienā masku, kas jau katru dienu pataisa par Helovīnu.

Grupas “Hameleoni” dalībnieks Ēriks Budēvics:

Es uzskatu, ka šajā veļu laikā – Helovīnā - Latvijā drīzāk katrs varētu aizdegt svecīti par saviem mīļajiem, aizgājušajiem, nevis pavadīt šo veļu laiku ar muļķīgām ambrāžām.

Nesaprotu sakarību starp bērnu skraidīšanu pa mājām, ar saldumu kulītēm ubagojot, un svēto veļu atceri...

Ķirbjus ēdiet, cik lien, bet ar veļu laiku nejokojiet. Pats ēdīšu ķirbjus uz nebēdu un aizdegšu svecīti par mīļajiem, un uzlikšu lielu atslēgu vārtiņiem. Konfektes apēdīšu pats.

Aktrise Kristīne Belicka:

Es pati vispār neesmu lietas kursā, kuros datumos ir Helovīns, nekad neesmu ne pārģērbusies, ne svinējusi. Končas nepērku speciāli, ceru, ka neviens pie manis nenāks. Taču... lai arī aizgūti, to svinēšanu vērtēju pozitīvi, lai tik priecājas ļaudis, jo svētku mums maz un taisni šajā drūmajā laikā nevienam nenāks par ļaunu mazliet atiet no ikdienības rūpēm...

Diriģents Ints Teterovskis:

Nu galīgi neinteresē tēma un arī nav viedokļa! Latviešiem ir veļu laiks, kad atceramies, pieminam, godājam, iededzam sveces... Šie ķirbju svētki man sveši.

Grupas “On My Way” solists Gatis Mūrnieks

Vai Latvijai vispār nepieciešams tāds Helovīns?

Kāpēc gan ne? Zinu, ka liela sabiedrības daļa joprojām šos svētkus nepieņem un uzskata par ievazātiem, taču es uzskatu, ka svētku nekad nevar būt par daudz.

Manuprāt, tieši tas ir vajadzīgs, ka bariņš mošķu aiziet ciemos pie ikdienas rutīnā ieslīgušajām tantēm un onkuļiem!

Protams, pašiem bērniem arī tas ir jautrs tusiņš bez datorspēlēm!

Ko tu darīsi šajā dienā?

Šogad šie svētki iekrīt trešdienā, kad man līdz vēlai naktij ir mēģinājums ar grupu “On My Way”. Cerams, ka pie mums kāds atnāks arī uz mēģinājumu telpām!

Vai pērc konfektes, ko dalīt bērniem, kuri nāks “jokoties vai spokoties”?

Pēdējos gados Helovīnu esmu pavadījis vecāku privātmājā Ozolniekos. Tur gan šo ciemiņu ir daudz, tāpēc nav variantu un saldumi ir jāpērk.

Vai kādreiz esi uzvilcis kostīmu Helovīnā? Ja jā, kādu?

Bērnībā esmu uzvilcis tikai palagu. Laikam biju vienkārši spoks, un tad mēs gājām uz pagalma maizes veikaliņu cūkoties. Kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ ar maniem bērnības draugiem viņu ne acu galā neieredzējām.

Uz augšu