Arī 21. novembrī, gluži kā filmā, par taksista Andreja (Laura Reinika) pasažieri kļuva Salavecis (Valters Krauze). Šoreiz par vakara galveno varoni Kalnciema kvartālā, kas ir arī viena no filmas filmēšanas vietām, tapa tieši Salavecis, kurš ieradās izdalīt dāvanas filmas “Jaungada taksometrs” aktieriem un radošajai komandai. Pati filma stāsta par notikumiem Vecgada vakarā, kad taksometra aizmugurējā sēdeklī nejauši atstātā Jaungada dāvana liek Andrejam (Laurim Reinikam) atcerēties raibo svinētāju kompāniju, kura tai vakarā viesojusies viņa automobilī. Un vakardienas svinībās pulcējās gandrīz visi viņa pasažieri, daloties iespaidos, deklamējot un dziedot.
Filmas “Jaungada taksometrs” režisors Māris Martinsons atzīst: “Šī ir brīnišķīgākā eglīte manā mūžā. To esat veidojuši jūs visi, kas piedalījušies filmas tapšanā. Es jau ļoti sen esmu vēlējies radīt komēdiju, lai skatītāji kinoteātrī uzlādētos ar viegluma, pacilātības un laba garastāvokļa sajūtu. Dzīvojot Lietuvā, es veidoju humora seriālus, raidījumus, kas tajā laikā bija ļoti populāri, ar labākajiem lietuviešu aktieriem un humoristiem. Daudziem cilvēkiem bija pārsteigums pēc manas pirmās filmas (“Nevajadzīgie ļaudis”, 2008), kas bija nopietna, par dziļām sabiedrības problēmām, pēc tam sekoja “Amaya” (2010), kas bija samērā skumja filma par vientulību. Tiem, kas mani pazina Lietuvā, pirmajā brīdī bija grūti saprast, kā cilvēks, kurš raisa asociācijas ar humoru, sācis radīt tāda žanra filmas. Tagad Latvijā varētu notikt pretējs process. Tie cilvēki, kas pieraduši pie manām filmām, tagad varētu būt pārsteigti, ka ir tapusi šāda komēdija un ka no sirds vēlos piedāvāt skatītājiem vieglu, gaišu un pozitīvu filmu. Pirms pirmizrādes negribas būt didaktiskam, bet arī kā scenārija autors vēlos ko teikt: ja cilvēki kaut ko ļoti vēlas, tad tas piepildās, ja ne visa gada laikā, tad noteikti tieši pirms Jaunā gada, kā tas ir filmā.”