Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis Mērijas Grīnbergas, Latvijas muzeju vērtības, ļoti iespējams, būtu gājušas postā. Muzejniece un arhivāre Mērija kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki dārgumus centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ, bet Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Lai arī izglābusi mākslas vērtības, pateicību no padomju varas viņa nesaņēma. Mēriju atlaida no darba muzejā, viņai nācās strādāt rūpnīcā un visu savu atlikušo dzīvi vadīt varas iestāžu aizdomu ēnā.

Mērija Grīnberga bija jauna un izglītota sieviete no inteliģentas dzimtas, kam Rietumos dzīvoja tuvi radi. Kas viņai lika atgriezties Padomju Savienībā? Kādi bija Mērijas jaunās dzīves paradoksi? Kā Mērija spēja turpināt dzīvi šeit? Mērijas mātes dienasgrāmatas glabā kolorītu stāstu gan par Mērijas dzimtas, gan Latvijas vēsturi. Tas ir stāsts par dzīvesspēku, pašaizliedzību, inteliģenci un izturību, kas palīdzējusi izdzīvot Latvijas tautai un kultūrai.

Foto: Filmas "Mērijas ceļojums" preses konference.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijā “Mērijas ceļojums” saņēma trīs balvas.

Lomās – Daiga Kažociņa un Marīna Janaus. Operators – Andrejs Rudzāts, māksliniece – Ieva Stūre.