"Man jānokļūst ir tur līdz pusnaktij," savā jaunajā platē "Neona pilsēta" dzied (jā, dzied) Latvijas hiphopa ikona (jā, ikona) Ozols (Ģirts Rozentāls). Smēlies iedvesmu izgaismotajā Honkongas lielpilsētas ielās, reperis jaunajā ierakstā iestrādājis neona simboliku. "Neons tomēr ir taimless, urbānajā kultūrā un vispār pēdējā laikā trendos diezgan aizgājis," viņš šā simbola izvēli skaidro TVNET intervijā.
Ja Ozola nedaudz robustā deklamēšanas maniere šo daudzo gadu laikā nav būtiski mainījusies (tas ir gan pluss, gan arī mīnuss), būtiski laikam līdzi mainās mūzika (Niklāvz, Ansis) un stils. Un stiiiils, jā, tas ir ļoti svarīgs elements.
Lieliska ir albuma tituldziesma, kas pulsē nesteidzīgā, modernā hiphopa bītā, gaumīgs ir "Nekad", kur pie sevis prātoju par asociācijām ar "Nekad, nekad" beigu daļu ("The Satellites" 1997. gada singlu), un, protams, "Stils" un "Zapte" ar elegantiem Rolanda Če, Xantikvariāts pantiem.