Būdams literatūrzinātnieks, grupas "Sigma" līderis, dziesmu autors Jānis Ozoliņš niansēti izjūt katru vārdu, katru zilbi. Lai nu kuram, bet Jānim ar savām zināšanām, izpratni par laikmetīgo dzeju, varam uzticēties, ja viņš savām dziesmām izvēlas konkrētos tekstus. Un veids kā tie tiek interpretēti grupas mūzikā, jaunajā albumā "Mitoloģijas" arīdzan rada kompetenta, zinoša, ieinteresēta mākslinieka iespaidu.  

"Mitoloģiju" pamatā latviešu autoru - Kārļa Vērdiņa, Ulda Bērziņa, Annas Auziņas, Ingas Gailes, Marta Pujāta, Ineses Zanderes un Jāņa Rokpeļņa dzejoļi. 

Kā Jānis atklāj intervijā TVNET, tas ir "apzināts koncepts". 

"Rakstīt mūziku ar laikmetīgo dzeju - tas ir izaicinājums, kuram ļāvāmies, jo daudzi uzskata, ka mūsdienu dzeja nav komponējama. Manuprāt, "Sigmas" otrais albums apliecina pretējo. Albuma nosaukums atklāj procesu, ko dzeja dara ar valodu, - tā to mitoloģizē. Tieši to pašu mūzika veic ar dzeju," viņš saka. 

Muzikāli gan trīs instrumentu - klavieru, bungu un basa palete ir diezgan ierobežota, neviļus sanāk citēt Rufusa Veinraita, "Keane" skaņu estētiku, taču stīgu klātbūtne atsevišķās dziesmās padara ieraksta skanējumu plašāku, simfoniskāku, episkāku. 

"Emocijas nekur nepazūd. Mēs iejūtamies šajos tekstos, tos subjektīvi interpretējam. Dažubrīd pat visai radikāli, līdz ar to atšķiras dzejnieku un mūsu izpratne par tekstiem, tā nekad nav tāda pati," tā Jānis.