Padomju sintpopa, “jaunā viļņa” leģendu – apvienības "Dzeltenie pastnieki" jaunā plate no vienas puses ir jauns, bet no otras puses - sens ieraksts. Albums ieskaņots pavisam nesen, bet tā "izejmateriāli" - muzikālais pavadījums un teksti - tapuši jau tālajos 80. gados.

Ieraksta vajadzībām Inga Baušķenieka Bicycle Systems studijā Tērbatas ielā vecajās lentēs kopumā atrasti, no putekļiem izvilkti un atlasīti muzikāli pavadījumi, kas noderētu pat vairākiem albumiem. Rezultātā izvēlēti septiņi dzīvotspējīgākie fragmenti, kuriem likumsakarīgi tika piemeklēti arī tikpat seni vārdi. Atlasīti daudzi Hardija Lediņa un Jura Boiko dzejoļi, no kuriem atlasīti sešpadsmit labākie.

Gribētos teikt, ka jaunais albums ir "vecie labie pastnieki", bet šāds apgalvojums nebūs īsti precīzs. Albums ir uztapis tikai šogad, varētu teikt uzkonstruēts, un tas radīts, paturot prātā, ka aiz loga ir 2018. gads.  

Albumā saglabātas ir visas tam laikam raksturīgās aranžējuma nianses, daudzus no tā laika bungmašīnu un sintezatoru tembriem šodien atkārtot vairs nebūtu iespējams, galu galā albums ierakstīts analogi un arī izdots analogā formātā jeb AAA – analogs ieraksts, analogs mikss, analogs nesējs vinilplates formā.