Neraugoties uz pasaules iedzīvotāju pieaugumu, sociālo tīklu uzplaukumu un iespēju komunicēt ar cilvēkiem neatkarīgi no pasaules malas un laika, mūsdienu pasaules iedzīvotāji ir vientuļāki nekā jebkad agrāk, vēsta ASV veselības apdrošināšanas uzņēmuma “Cigna” 2018. gada pētījums. Uzņēmuma pētījumā noskaidrots, ka teju puse ASV iedzīvotāju laiku pa laikam jūtas izolēti vai vientuļi, turklāt 54% respondentu apgalvo, ka viņiem nav neviena, kas viņus kaut vai pietiekami labi pazītu.

Vairākos Brigama Janga universitātes pētījumos noskaidrots, ka vientulība spēj saīsināt dzīves garumu par 26%, kā arī tā ir saistīta ar vairākiem citiem fiziskās veselības riskiem, piemēram, sirds slimību, cukura diabēta un depresijas riskiem. Tāpat universitātes pētījumu dati norāda, ka vientulības kaitīgums ir salīdzināms ar aptaukošanos vai 15 cigarešu izsmēķēšanu dienas laikā.

Savu artavu vientulības veicināšanā rada pilsētu plānojumi. Kādreizējais Apvienotās Karalistes premjerministrs Vinstons Čērčils ir teicis: “Mēs veidojam ēkas, bet pēc tam tās veido mūs.” Šāds citāts lieliski atspoguļo arī mūsdienu arhitektūru un pilsētplānošanu. Žurnālam “CityMetric” šo fenomenu skaidro Kanādas Vaterlū universitātes kognitīvās neirozinātnes profesors Kolins Elards. Viņš pauž minējumu, ka

vientulību pilsētās veicina tieši sabiedrisko zonu sarukšana un elitāru dzīvojamo vai komerciālo platību pieaugums, kas savukārt nozīmē, ka publiskās telpas pieejamība un potenciālā komunikācijas zona samazinās. Arī moderno dzīvojamo māju dizains veicina tā saucamo urbāno izolāciju.

Ēkas kļūst arvien augstākas, un tajās sakoncentrē arvien vairāk dzīvokļu, kas savukārt var būt pat ļoti atsvešinošs faktors – ne velti mēdz teikt, ka tādās pilsētās kā Ņujorka vai Honkonga kaimiņi viens otru nepazīst, skaidro Elards. “Mēs, visticamāk, daudzdzīvokļu namos kaimiņus satiksim uz īsu mirkli liftos, klusēsim un pēc iespējas ātrāk no tā lēksim ārā. Visticamāk, mēs šo pašu kaimiņu nesatiksim citos rītos vai vakaros, jo tā vietā būs nākamie kaimiņi,” atklāj profesors.

Vēl viens aspekts, kas atsvešina cilvēkus un veicina vientulību, ir augstās dzīvošanas izmaksas pilsētās – tas liek pilsētniekiem ilgāku laiku pavadīt darbā, strādāt virsstundas vai pat ņemt papildu darbus, kas savukārt samazina laiku, ko pavadīt ar draugiem vai tuviniekiem.

Nelielas izmaiņas daudzdzīvokļu ēku plānošanā, piemēram, kopīgas izklaides zonas dzīvojamajos namos, treniņu telpa, kopīgs dārzs vai talkas, var “lauzt ledu” starp kaimiņiem un sekmēt komunikāciju. Profesors skaidro, ka cilvēki ātri adaptējas dzīvošanai nelielās grupās, tāpēc, kopīgi veicot konkrētas aktivitātes, ātri veidojas pozitīva komunikācija.

Kā risinājumu urbānajai vientulībai profesors Kolins Elards min uzlabotas publiskās zonas, zemākas īres maksas un balansu starp darba un privāto dzīvi.

Lielisks piemērs ir tādas pilsētas kā Helsinki, Oslo un Kopenhāgena, kuras pēc 2018. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veiktajā pasaules indeksa pētījumā ieņem topa augšgalu. Šajās pilsētās ir attīstīta velokultūra, kolektīvie dārzi un citas kopīgas nodarbes, kas savukārt uzlabo fizisko veselību un vienlaikus padara cilvēkus emocionāli apmierinātākus.