Šogad pirmo reizi Purvīša balvas vēsturē tiks pasniegts apbalvojums par mūža ieguldījumu, ko saņems māksliniece Džemma Skulme, stāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) patrons, SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.
Pirmo Purvīša balvu par mūža ieguldījumu saņems Džemma Skulme
Līdzās godalgai Skulme saņems arī 10 000 eiro pēc nodokļu nomaksas. "Latvijas laikmetīgā māksla redzama visos viņas darbos - no 60. gadiem līdz šodienai," pauda Zuzāns.
Pasākuma laikā tika paziņoti arī balvas nominanti, kas izvēlēti starp divu gadu garumā izvēlētajiem 20 kandidātiem. Šī gada Purvīša balvai nominēti Ēriks Apaļais, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Gints Gabrāns, Romāns Korovins, Pauls Liepa, Rasa un Raitis Šmiti, kā arī tekstu grupa "Orbīta".
Apaļais nominēts par gleznu sēriju "Diaries from Earth", kas tapusi laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam, bet Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles laikā tiek eksponēta no 2. jūnija līdz 28. oktobrim.
Balvas eksperti K.Epneru nominējuši par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē pērnā gada Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles laikā. Savukārt I.Epnere balvai kandidē par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra", kas 2017. gada pirmajā ceturksnī tika eksponēta laikmetīgās mākslas centrā "kim?".
Korovins balvai nominēts par aizvadītā gada pirmajā ceturksnī eksponēto personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori", Liepa nominēts par izstādi "Daiļo mākslu kabinets", kas tika eksponēta Mūkusalas Mākslas salonā 2017.gada otrajā ceturksnī, bet Rasa un Raitis Šmiti balvai nominēti par izstādi "Mikropasauļu svārstības", kuru 2017. gada pēdējā ceturksnī bija iespējams apskatīt "RIXC" mākslas galerijā.
Tekstu grupa "Orbīta" nominēta par izstādi "No kā rodas dzeja", kas pagājušajā gadā bija skatāma peldošajā mākslas galerijā "Noass", savukārt Gabrāns nomināciju saņēmis par papildinātās realitātes projekta "SAN" aktivitātēm aizvadīto divu gadu garumā.
Savu dalību apstiprinājusi arī starptautiskā žūrija - Rīgā ieradīsies Berlīnes muzeju apvienības direktors Udo Kitelmans, izdevuma "The Art Newpaper Russia" galvenā redaktore Milēna Orlova, mākslas kolekcionāre Galila Barzilai-Olandē (Beļģija), galerijas "Galerie Krinzinger" vadītāja un īpašniece Ursula Krincingere (Vīne) un latviešu izcelsmes Austrālijas mākslinieks Imants Tillers (Kūma). Tāpat žūrijā darbosies LNMM direktore Māra Lāce un balvas patrons, SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.
Izmaiņas
Kā ziņots, pērn veiktas izmaiņas balvas izstādes un svinīgās pasniegšanas ceremonijas norisē. Izstāde LNMM telpās tiks atklāta 23. martā un būs aplūkojama līdz 9. jūnijam. Savukārt svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies 12. aprīlī. Līdz ar šīm izmaiņām tiks izveidots skatītāju balsojums, kā rezultāts tiks noskaidrots balvas pasniegšanas ceremonijā.
"Izmaiņas dod iespēju skatītājiem sekot līdzi balvas norisei. Kad nosauks balvu ieguvušo darbu, viņi jau būs redzējuši, kas tas ir, un varēs iesaistīties diskusijā par rezultātu,"
iepriekš norādīja LNMM direktore.
No 2016. gada 8. decembra līdz šī gada 10. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Par balvu
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma".