“Skatītāju izvēles ir nenosakāmas. Protams, kaut kādas zināmas prognozes var veikt, kaut ko paredzēt, bet to galīgo izvēli izdara skatītājs pats. Pastāv uzskats: ja lieto zināmas formulas, tad gan mūzikā, gan kino panākumi ir garantēti, taču tas tā ne vienmēr notiek. Bet, ja uz šo visu skatās no citas puses, tad “Namejam” gāja ļoti labi, jo mēs jau nerunājam par atšķirību desmitos tūkstošu, bet gan pāris. [..] Man arī pašam "Kriminālās ekselences fonds" patika. Tas ir patiešām lielisks darbs un pelnīti nonācis tajā virsotnē. Zelta medaļa vienmēr ir labāka, taču “Namejs” ir izplatīts arī pasaulē – var noskatīties, piemēram, Vācijā, Šveicē, Japānā, Brazīlijā. Ja mēs saliekam visu kopumā, tad tas skaitlis jau būtu cits,” tā Grauba.
Kā jau ziņots, NKC apkopotie dati liecina, ka "Kriminālās ekselences fonds" pašmāju kino pērn bijis pat ienesīgāks nekā režisora Braiena Singera "Bohēmista rapsodija", kuras ienākumi Latvijā kopumā bija 445 481 eiro.
Režisores Ināras Kolmanes spēlfilma "Bille" guvusi 238 776 eiro biļešu ieņēmumus, bet Madaras Dišleres "Paradīze 89" - 224 091 eiro. Režisora Māra Martinsona gada nogalē klajā laisto filmu "Jaungada taksometrs" mēneša laikā kinoteātros noskatījās 39 842 cilvēki, kā rezultātā gūti ienākumi 195 341 eiro apmērā. Savukārt novembra otrajā pusē klajā laisto Dāvja Sīmaņa spēlfilmu "Tēvs nakts" noskatījušies 38 920 cilvēki, kuri par biļetēm kopumā samaksājuši nedaudz vairāk nekā 160 000 eiro. Tāpat vairāk nekā 100 000 eiro no biļešu tirdzniecības pērn iekasējusi Andreja Ēķa "Blēži" - 29 660 skatītāji par tās noskatīšanos samaksājuši 130 590 eiro.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/02/01/11757480t1h0192.jpg)