Kā tas viss izskatījās televīzijas ekrānos - nezinu, taču klātienē Dailes teātrī jautrības netrūka – vakara vadītāji Mārtiņš Daugulis un Kaspars Breidaks ik pa laikam izmeta pa kādai asprātīgai pērlei. Īpaši labi izdevās dziedošā “Zelta mikrofona” atbalstītāju etīde, nedaudz gan saskumdināja pasmiešanās par nabadzīgajiem džeza ģitāristiem, taču Matīss Čudars – viens no balvas saņēmējiem kategorijā “Labākais džeza albums” - lika pretī lielisku atbildi. “Ceru, ka ar šo balvu es beidzot dabūšu draudzeni,” viņš jokoja, lai arī skaidrs, ka gandrīz nekāda taustāma labuma no iegūtās balvas mūziķiem nav – nedz viņu mūzikas straumēšanas apjoms, nedz pārdoto disku daudzums palielināsies, nedz tagad uz ielas uzmācīgu fanu pūļu dēļ būs iziet bail...

Par paša pasākuma formātu lieki neatkārtošos, esmu jau rakstījis arī iepriekš. Ja ceremoniju translē kāda konkrēta komerctelevīzija, tad ir skaidrs, ka bez šīs televīzijas produktu (seriālu, šovu, aktieru) reklamēšanas neiztikt. Diemžēl nepietiekamā valsts atbalsta dēļ neiztikt arī bez sponsoru un atbalstītāju pieminēšanas, te gan jāpaslavē gan “Origo”, gan “4finance” vadītāju spēja lakoniski un bez lieka šova (kā savulaik ar dejojošām kāda izklaides kluba meitenēm) paziņot savas nominācijas. Tieši aizvakar noskatījos svētdien notikušo “Grammy” balvas ceremoniju, un tur tik tiešām uz skatuves nekāpa ierēdņi, sponsori, konkrētā mūzikas jomā nekompetenti ļaudis (Maija Silova drīzāk varēja pasniegt balvu par labāko videoklipu, piemēram), bet gan slavenības, mūziķi un aktieri. Arī ceremonijas vadītāja Ališa Kīza (Alicia Keys), lai arī pa kādam jokam izmeta, kopumā pret pasākumu, nominantiem, publiku izturējās ar vislielāko cieņu, godu un nopietnību. Atšķirībā no dažiem pašmāju ekrāna spīdekļiem, kuri atļāvās skaļi runāt un taisīt selfijus brīdī, kad citi mūziķi pirmo reizi kāpj uz šīs lielās skatuves un saka pateicības runu. Tā ir elementāra cieņa, dāmas un kungi.

Un tagad par galveno. Būdams viens no žūrijas locekļiem, protams, vēlētos, lai katrā no kategorijām balvu saņemtu tieši mans favorīts. Tomēr tā nenotiek,

žūrijas locekļu ir daudz, katram savs viedoklis, sava vīzija, sava vērtību skala, atskaites punkti.

Taču kopumā, manuprāt, tādu izteiktu rupju kļūdu “Zelta mikrofona” statuešu sadalījumā šogad nebija. Ja nu vienīgi mulsumu jau otro gadu pēc kārtas rada nominācija “Gada albums”, kurā šogad, piemēram, nominēts grupas “Sigma” ieraksts “Mitoloģijas”, kas vienlaikus nominēts, bet balvu neieguva kategorijā “Labākais alternatīvās mūzikas albums”. Rodas loģisks jautājums – ja tas nav labākais savā žanrā, kā tas var būt labākais starp labākajiem?

Ja par alternatīvo mūziku, tad visi pieci šā gada nominanti šajā pieciniekā atradās likumsakarīgi, taču, manuprāt, gan Imanta Dakša, gan “Polifaunas”, gan “Sigmas”, gan jo īpaši “Jāņa Ŗuņģa klātbūtnes” ieraksti tomēr visi bija spēcīgāki par Evijas Vēberes nenoliedzami simpātisko, bet noteikti ne labāko albumu.

Bērnu, hiphopa, šlāgera, tautas mūzikas, džeza un rokmūzikas kategorijās uzvarētājs izdalīts precīzi. Īpaši liels prieks par “Tautumeitām”, kuras ieguva gan tautas mūzikas balvu, gan tika nominētas “Gada albumam”. Žēl, ka šoreiz balsu uzvarai pietrūka. Atgādināšu, ka TVNET gada albumu topā tieši “Tautumeitu” albums ieguvis gada albuma titulu.

Respektējama ir arī elektroniskās mūzikas, instrumentālās un akadēmiskās mūzikas ieraksta uzvarētāju izvēle. Arī debijas kategorijā žūrijai daudz galva jālauza nebija – grupa, kas jau ieguvusi kritiķu “Austras” balvu, - “Polifauna” - ir spilgta jaunpienācēja pašmāju ģitārmūzikas laukā.

Atsevišķs temats ir labākās dziesmas noteikšana – šoreiz žūrijas viedoklis pilnībā sakrita ar radiostaciju apkopotajiem datiem. Dons un Ozols ar dziesmu “Salauzta sirds” spēja apsteigt galveno konkurentu – anša un Kristīnes Pāžes “Zemes stundu” - dziesmu, kas 2018. gadā skanēja visos izlaidumos, visās ballītēs un diemžēl ne visās radiostacijās... Bet arī “Salauzta sirds”, visticamāk, skanēja kaut kur netālu vai turpat blakus.

Vai šīs dziesmas ir labas, un ko vispār nozīmē labākā dziesma? Šeit prasītos arī žūrijas locekļiem kādas vadlīnijas.

Šajā žanrā, kur melodisks piedziedājums sakombinēts ar repa deklamāciju, ļoti labi iederētos arī, piemēram, “Very Cool People”, Kristīnes Prauliņas, Anša un Edavārdu kopdarbs “Pa apli”, bet tikpat labi arī jebkura dziesma no “Sigmas”, Ruņģa vai "Tautumeitu" albuma vērtējama kā labākā.

Ja par popmūzikas albumu, kurā šogad tiešām bija īpaši sīva konkurence – Dons, “Prāta vētra”, "Instrumenti", Aija Andrejeva un “The Sound Poets”, tad, lai arī "Instrumentu" dalībnieki no skatuves pieminēja “Prāta vētru”, Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna lielākais konkurents bija “Trīs” - emocionālākais, muzikāli interesantākais “The Sound Poets” albums. Grupa šogad diemžēl palika bez balvām, kaut gan albums, gan atsevišķi singli ir bijuši viena no 2018. gada pašmāju populārās mūzikas virsotnēm.

Kopumā jāsecina, ka ar katru gadu balvu sadalījums kļūst arvien profesionālāks, arī “starpžanru” nominācijas ieviešana palīdzējusi izvairīties no nevajadzīgām diskusijām – kurā no kastītēm šis vai cits ieraksts liekams.

Turpinām radīt, un tiekamies pēc gada.

Pilns "Zelta mikrofona" balvu ieguvēju saraksts šeit.

Foto: "Zelta mikrofona 2019" pasniegšanas ceremonija.