Jānis Šipkēvics: “Žagars ir bijis mūsu operas Džordžs Maikls un Karls Lāgerfelds vienā personā”

FOTO: LETA

Otrdien, 26. februārī, Latviju pāršalca ziņa, ka pēc ilgas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars. Par viņa aiziešanu sēro ne tikai ģimene, bet arī neskaitāmi pašmāju mākslinieki, tostarp mūziķis Jānis Šipkēvics, kurš savas pārdomas pēc notikušā atklājis publiski.

“Te manas pavisam personīgas un siltas atmiņas par agrām dienām. Un tās pierakstu, jo jūtu, ka liecības par šo laiku sāk izgarot. Tā kļūst par mūsdienu jauniešiem vairs nesataustāmu vēsturi. Ir tāds laiks, kurā, manuprāt, dzima nozīmīgas mūsdienu Latvijas kultūras mūsdienas. Deviņdesmito beigas. Tas ir laiks, kad es kā Rīgas Doma kora skolas vidusskolnieks vēroju, kā mana foršā mamma ik rītus dzēra kafiju, lasīja “Dienu”, kurā Normunds Naumanis rakstīja asprātīgus vērojumus par kultūrvidi, Andris Nelsons tikko bija nolicis malā trompeti un uzsācis operas orķestra vadību, Ilmārs Blumbergs mirdzēja pārcilvēcīgās scenogrāfijas metaforās, kinoteātrus bija pārņēmis “Arsenāla” un Augusta Sukuta šarms. Un Andrejs Žagars plosījās kā traks, lai piešķiltu pasaules dzirksteles pagātnes pakaltētai mūzikas druvai. Reizumis kā kūlas dedzinātājs. Tas izdevās.

Andrejs vienmēr manā prātā būs kā elegances un harismātiskas, bezkompromisu mākslas apdullināts vizionārs mūsu platuma grādos. Viņam viennozīmīgi piemita gudra un sirsnīga snoba aura, laba gaume, prasme izbaudīt dzīvi kā izsmalcinātu izrādi.

Žagars ir bijis mūsu operas Džordžs Maikls un Karls Lāgerfelds vienā personā. Estētisko principu samuraji. Viņi šobrīd kopā, esmu drošs, bauda kādu superdārgu šampanieti. Gribam vai ne, mēs esam Andreja Žagara rokraksta sekotāji, jo Andreja izveidotā kultūras druva ir tā, kurā dīgst tagadnes jaunie graudi, pumpuro bezkompromisu ideālu asni un zaļo utopisko cerību pļavas. Pēc dzīves lūzumiem plaukst pat nocirsti celmi, un šajās Lieldienās noplūktie žagariņi atdzīvosies ar pavisam īpašiem pūpoliem,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Šipkēvics.

"Nu, tā kā vārdu snaiperis, žonglējoši precīzi trāpi pašā mūslaiku Operas spilgtākajā vadītāja desmitniekā! Gan jau arī viņš to sadzirdēs..." komentē viņa tēvs Jānis Šipkēvics vecākais.

Kā jau ziņots, atvadīšanās no Andreja Žagara pirmdien, 4. martā, pulksten 13:00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.

Uz augšu