"Iestājās kas tāds, ko es savā dzīvē nebiju vēl piedzīvojis, ko pēc kāda laika diagnosticēja kā depresiju,"

viņš atklāj.

"Kamēr tiku pie tādām zālēm, kuras man reāli sāka palīdzēt, pagāja gads. Tas bija šausmīgākais gads manā dzīvē, un saku paldies dievam, ka šo sarežģīto laika posmu vispār nodzīvoju, nenodzēros, turpināju pildīt savus pienākumus ģimenē, apgādāt to, rūpēties par bērniem, bet tas prasīja no manis milzīgu piepūli," atklāj Ainars. 

Izrādījās, ka sākotnēji lietotie medikamenti bija izvēlēti kļūdaini, un tikai vēlāk atrastas piemērotas zāles. "Mans pēdējais psihiatrs izrādījās sava amata meistars, pēc mana stāsta viņš piemeklēja tās zāles, kas pēc dažām nedēļām sāka man tiešām reāli palīdzēt," viņš piebilst. "Kopš tā laika ir noticis krass pavērsiens, un es savā dzīvē izbaudu labāko laiku."

Ainars piebilst, ka pats sevi reizēm tagad nepazīst, arī cilvēki, kas viņu ilgāku laiku nebija satikuši, brīnās un priecājas par notikušajām pārmaiņām uz labo pusi.

"Viss beigās sakārtojās labāk, nekā es varēju cerēt,"

viņš saka, lai arī rūgtums par viņa un Ginta ceļu šķiršanos ir saglabājies. Pēdējā abu tikšanās bijusi pavisam nesen, "Jauna Mēness" basģitārista Ilvara Zālīša bērēs. "Vismaz sarokojāmies," Ainars saka. "Tas labi, bet tas arī viss. Nezinu, kā Gintam klājas..."

Šādām pārmaiņām acīmredzot bija jānotiek, lai Ainars apjaustu, ka arī bez Ginta drošā pleca viņš var turpināt radīt jaunu mūziku, dziesmas, vārdus. Galu galā tālajos astoņdesmitajos gados, būdams vēl dīdžejs slavenajās Poligrāfiķu nama diskotēkās, viņš ar Ulda Marhilēviča palīdzību mūzikā startēja tieši kā solo mākslinieks - kā Ainars Mielavs. Vēl aizvien šad un tad radio var dzirdēt lipīgo dziesmu "Nedalāmā". Tad sekoja rokgrupas "Jauns Mēness" laiks, pēc kura vēl viens solo posms, savukārt pēdējos gados Ainars muzicējis gan ar "pārcēlājiem", gan ar "taurētājiem". 2004. gadā zīmīga ir bijusi arī sadarbība ar Rīgas kamermūziķiem, kas iemūžināta koncertierakstā. "Es kā estrādes mākslinieks esmu piedzīvojis visu, man nav par ko sūdzēties," viņš secina, piebilstot, ka rakstījis arī dziesmu vārdus Imantam Kalniņam un sadarbojies pat ar Raimondu Paulu. 

Arī 2019. gadā Ainars ir pieprasīts dziesmu vārdu autors. Nesen viņu uzrunājis grupas "Jumprava" mūziķis Aigars Krēsla, un jau tapuši vārdi piecām jaunām "Jumpravas" dziesmām. "Jumpravu uzskatu par vienu no tīrākajām mantām, ja tā var teikt, latviešu mūzikā, viņi apbrīnojami labi spējuši iziet cauri gadiem, noturot stilu un nekrītot kaunā," Ainars saka. "Esmu jau dzirdējis pirmos demo ar maniem vārdiem, un man šķiet, ka esam sapratušies, izskatās, ka "jumpravieši" arī ir apmierināti."

"Absolūta sensācija!" tā Ainars raksturo savu jauno daiļrades posmu, muzikālo sadarbību ar jaunajiem mūziķiem - Matīsu Čudaru, kurš vēlāk, kā saka Ainars, sasauca pārējos mūziķus - Ruņģi, Ozoliņu un Jaunalksni. "Es pat nezinu, vai esmu to pelnījis, bet man tā ir pilnīga revolūcija."

"Jau pirmajā mēģinājumā biju šokā, labā nozīmē," Ainars stāsta. "Atšķirībā no manas paaudzes mūziķiem, kas ir un bija speciālisti kādā vienā jomā - vai nu kāds bija labs roka bundzinieks, vai roka basģitārists, šie jaunie mūziķi, kuri vecuma ziņā varētu būt arī mani bērni, visi ir multiinstrumentālisti. Viņi visi dzied, spēlē vairākus instrumentus, viņiem ir nenormāla atbildības sajūta pret to, ko viņi dara." 

Foto: Ainara Mielava koncerts "Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu".

"Esmu sācis arī rakstīt jaunas dziesmas. Ir vārdi, ir melodijas, atliek tikai tagad visiem kopā sanākt un izveidot dziesmas. Ja agrāk dziesmu rašanās process bija soli pa solītim, tad šajā manā jaunajā kombo, kā es to saucu, ir tāda saskaņa, ka varētu dziesmas radīt, arī kopā spēlējot," Ainars rezumē uz optimistiskas nots.

Lai izdodas, Ainar!   

Gaidāmie koncerti:

29. marts - Vidzemes koncertzālē "Cēsis"

5. maijs - Valmieras koncertzālē

Biļetes "Biļešu paradīzē" šeit.