“Varbūt maniem politiskajiem konkurentiem un partneriem koalīcijā ne visai patika mana asā mēle? Varbūt no manis gaidīja, lai es kādās situācijās paklusētu, – bet es nemēdzu tā darīt. Bet sist pa frizūrām un kostīmiem vai miesassargiem... Tas bija no sērijas: «Nu nepatīk man viņa! Es nezinu, kāpēc, bet nepatīk!»
Kļūda droši vien bija uzņemties pārāk daudz, tāds nosacītais dzelzs tēls, kad tu visu vari.
Tad pati sāc iedomāties, ka patiešām visu vari, un pazūd robeža starp iedomāto un to, ko tu tiešām vari. Kādā brīdī es biju palikusi viena un turpināju cīnīties viena – kā stūrī iedzīts zvērs. Varbūt vajadzēja atkāpties ātrāk?” tā Āboltiņa.
“Mani varēja sist, jo es bieži vien nerīkojos tradicionāli, bet izgāju no tā rāmja,” viņa piebilda.
Kā jau ziņots, Solvita Āboltiņa 12. martā iesniegusi akreditācijas vēstules Sanmarīno valsts reģentiem Mirko Tomasoni II un Lukam Santolīni I, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Akreditācijas ceremonijas laikā Āboltiņa uzsvēra, ka Latviju un Sanmarīno vieno kopīgas brīvības, demokrātijas un miera vērtības, kas veido labu pamatu sadarbībai. Vēstniece izteica gandarījumu, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Sanmarīno līdz ar Andoru un Monako sāka sarunas par ES asociācijas līgumu.