Šobrīd Rīgā kopumā ir 674 ēkas, kas klasificējamas kā grausti vai vidi degradējošas būves. Daļa no šīm ēkām ir arhitektoniski nozīmīgi objekti, kas jau gadiem netiek renovēti un desmitiem gadu bojā pilsētas ainavu. Noslēdzot sēriju “Grausta stāsts”, TVNET tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, bijušo Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītāju Oļegu Burovu, lai noskaidrotu, kāda ir pašreizējā Rīgas graustu situācija, ar kādiem instrumentiem notiek cīņa ar tā saucamajiem graustu miljonāriem un kā tā attīstīsies nākotnē.
Mēdz teikt, ka Rīga nekad nebūs gatava – šo apgalvojumu varētu attiecināt gan uz augošajām Rīgas apkaimēm, gan arī ēkām, kas noveco un gaida renovācijas. Šāda rotācija ir notikusi jau gadsimtiem ilgi un norit vēl aizvien. Šobrīd Rīgā kopumā ir 674 vidi degradējoši objekti. 222 ir grausti bīstamā stāvoklī, kuru pārsegumi lēnām sabrūk, kuriem nav jumta vai kādas tā daļas. 385 ir ēkas, kas nav tik sliktā stāvoklī, bet tām kāda atsevišķa fasādes daļa ir sliktā stāvoklī vai arī tām ir uzklāts zaļais siets, kā arī šajās ēkās ir brīva piekļuve. Savukārt 67 ēkas ir objekti tehniski samērā labā stāvoklī, bet tām ir slikts ārējais stāvoklis un tas bojā pilsētas ainavu. Lielākā daļa jeb aptuveni 85% no šiem graustiem pieder privātīpašniekiem, bet pārējie 15% ir valsts vai pašvaldības īpašumi.
Ik gadu paaugstina prasības attiecībā pret graustiem
Kā atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs, dome ar katru gadu paaugstina prasības attiecībā uz graustiem. Šobrīd par graustu var uzskatīt arī ēku, kurai ir brūkošs viens arhitektoniskais elements, piemēram, balkons, kas ir apklāts ar zaļo sietu un īpašnieks to ilgstoši nesalabo. Savukārt nākotnē dome plāno piešķirt sankcijas arī vēsturisko ēku īpašniekiem, kuri pieļauj dažādu krāsu plastmasas logu izmantošanu – drīzumā būs noteikts, ka arhitektoniski nozīmīgām celtnēm jābūt vienādiem ārējiem elementiem, piemēram, logiem un durvīm. “Kad mums uzdod jautājumu – “cik Rīgā ir graustu?” mana atbilde ir “šis skaits nesamazinās”.