Mārtiņš Rītiņš apgalvo, ka viņam ir visstiprākās olas Latvijā (9)

“Manu vistu dētās olas vienmēr uzvar citas. Tādēļ visiem ir bail ar mani Lieldienās cīnīties. Citām olām ir plāna čaumala, tādēļ tās uzreiz saplīst.

Ausma Kantāne reiz teica, ka manas olas ir vislabākās Latvijā. Viņa to pateica pat publiski no skatuves.

Visi viņu todien sveica ar ziediem, bet es viņai pasniedzu olas, par kurām Ausma bija daudz priecīgāka nekā par tiem ziediem. Pēc tam vienu no savām vistām nodēvēju par Ausmu,” informēja Rītiņš, piebilstot, ka šogad Lieldienas svinēs Kalifornijā.

Kā zināms, Lieldienas ir kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Tomēr kāda tam saistība ar Lieldienu olām, zaķi un šokolādi, kas mūsdienās ir neatņemama šo svētku tradīcijas sastāvdaļa?

Lielākā daļa no mums Lieldienās notiesā kādu olu, tomēr sākumā baznīca to neatļāva darīt nedēļā pirms Lieldienu svētdienas. Katra ola, kas šajā nedēļā tika izdēta, tika izrotāta un noglabāta, bet vēlāk pasniegta bērniem kā dāvana.

Viktoriāņi šo tradīciju papildināja ar mākslīgi izgatavotām, lielām olām, kas tika piepildītas ar Lieldienu dāvanām. Laika gaitā šī tradīcija attīstījās un kļuva tāda, kādu mēs to redzam šodien.

Savukārt šokolādes olas pirmo reizi parādījās 19. gadsimta Francijā un Vācijā, tomēr tās bija ārkārtīgi cietas un rūgtas. Šokolādes ražošanas tehnoloģijām attīstoties, tika izgudrotas šokolādes olas ar tukšu vidu. Tās ātri kļuva populāras un ir tādas joprojām.

Lieldienu zaķis populārs sāka kļūt 19. gadsimtā. Kāpēc tieši zaķis? Zināms, ka zaķi parasti vienā reizē pasaulē laiž ļoti lielus zaķēnu metienus, tāpēc zaķis tāpat kā ola kļuva par auglības un jaunas dzīves simbolu.

Leģenda vēsta, ka Lieldienu zaķis dēj, rotā un paslēpj olas, tāpēc Lieldienās bieži vien bērniem liek meklēt zaķa noslēptās olas.

Tiesa, Zviedrijā zaķa vietā ir dzeguze, bet dažās Vācijas daļās – lapsa.