Lūk, citāts no grāmatas: "Interesanti, ka pāris nedēļas vēlāk Liepājā "Mans draugs Mārtiņš Freimanis" tūres ietvaros satieku gaitenī Kārli Būmeistaru, un viņš saka: "Jā, kā tu tajās kultūras debatēs, jā, baigi..." Es saku, ka es aizgāju par kultūru runāt, par kultūrkapitālu, par jaunajām subkultūrām, par stipendijām jaunajiem talantiem un to, kā mākslu ietekmē tehnoloģijas, utt., bet Kažas atbilde mani pārsteidza: "Tas būtu tas pats, ja tu aizietu uz augstākās matemātikas konferenci runāt par to, cik ir 2x2... Un vispār, kurš taisa remontu mājās ar dusmām?""
Kivičs turpina: "Kādām dusmām, kāds 2x2? Runāt par kultūrpolitikas vērtībām ir infantili? Runāt par valsts vērtībām ir infantili?
Un to saka zēns, kurš ir veiksmīgi piezīdies Robertam Zīlem Eiropas Parlamentā
un kura acīs jau ir redzams duļķains viszinošais politiķa skatiens, tāds, kurš jau ir pamanījies mistiski atrauties no realitātes un visu zina."
Atgādinām, ka debašu laikā Kivičs paziņoja, ka sabiedriskajā medijā vajadzētu izvairīties no feminisma un genderisma propagandas, kā arī ierosināja ar likumu aizliegt iespējamības, jautājuma un varbūtības formu medijos. Kad Melbārde aicināja Kiviču izlasīt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes dokumentu, viņš atbildēja: "Ziniet, to dokumentu ir tik daudz! Es nevaru visus izlasīt."