“Apgleznojot soliņu, domāju par pavasari, kad daba atmostas un cilvēku priecē viss – gan plaukstošās krāsas, gan sīkās radības, kuras sāk kustēties un rosīties. Vaboles ir kā dzīvi dārgakmeņi, kas apdzīvo šo soliņu. Varbūt to jāsauc par vaboliņu?” par darbu stāsta māksliniece Anna Heinrihsone.

Pavasarim raksturīgais košums valdīs arī Helēnas Heinrihsones mākslas darbā uz soliņa dēļiem: “Tur būs man raksturīgie gleznu elementi un personāži – rozes, sejas, kājas un pat galvaskauss, kas ir mūžīgās dzīvības simbols.”

Savukārt Klāvs Loris stāsta, ka, radot soliņu pilsētvidei, vairāk pievērsies tehnikas izvēlei. Kāds izskatās soliņš ar tekstila pigmentiem un rūsas efektu, interesenti aicināti uzzināt 27. aprīlī.

Īpašu tehniku darba tapšanā izvēlējusies arī Ieva Jurjāne: “Gleznojot izmantoja senu metodi – enkaustiku, kurā kā krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku. Tas ir laikietilpīgs un rūpīgs darbs. Ar rokām iegravētais teksts saglabāsies vēl ilgi pēc tam, kad krāsas varbūt jau būs pazudušas.”

Savukārt Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas 3. kursa audzēkņi pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā soliņu papildinājuši ar izcilā mākoņu gleznotāja Pētera Kundziņa ainavu.

Mākslinieku apgleznotus soliņus Valmierā atklās jau ceturto gadu.

Pie Valmieras Kultūras centra pār soliņu ir nolijis ķiršu lietus, ko iemūžināja Signe Vanadziņa. Elita Patmalniece pie Valmieras pilsdrupām aicina baudīt nakts kluso dabu. Gaujas garšas paleti uz soliņa pie Valterkalniņa atainojusi Patricija Brekte. Vēl divus soliņus publiskā performancē apgleznoja Valmieras Drāmas teātra komanda. Paula Zariņa-Zēmane pie Valmieras Mūzikas skolas uz soliņa nometinājusi mazu cilvēciņu – ainavas vērotāju un domātāju. Blakus ir vērojama sērkociņu saspēle – Jura Dimitera rokraksts. Pie Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas Andris Vītoliņš aicina padomāt par kontrastu starp digitālo vidi un dabu. Gaujmalā virs ziedu uzraksta “Valmiera” dabas skaistumu un īpašo noskaņu atainojuši Vija Zariņa un Kaspars Zariņš. Vilipsōna vadmotīvs bija mīlestība. Savukārt Aleksejs Naumovs Gaujas krastā “novietoja” laivas un kuģus.

Jāpiemin, ka šogad Mākslas dienu laikā Vidzemes Augstskolas studenti, darbinieki, absolventi un citi interesenti "otru elpu" deva augstskolas koka krēsliem, kas tur ir jau kopš 1996. gada (augstskolas dibināšanas brīža). Turpmāk krēsli kalpos ne tikai praktiski, bet arī kā greznumlieta.