Nereti pieredzam, ka cilvēku emocionālās reakcijas uz dzīves notikumiem ir ļoti atšķirīgas un tas būtiski ietekmē katra dzīvi. Dažs pēc sakāves spēj drīz vien atgūties un doties tālāk, bet citu pat neliela neveiksme satriec tā, ka viņš jūtas paralizēts. Kāpēc tā notiek? Vai to var izprast? Vai izpratni var izmantot, lai cilvēka dzīvi uzlabotu? Apgāds “Lietusdārzs” laidis klajā Ričarda Dž. Deividsona (Richard Davidson) un Šāronas Beglijas (Sharon Begley) grāmatu “Smadzeņu emocionālā dzīve” (The Emotional Life of Your Brain), kas uz šiem jautājumiem sniedz ilgos pētījumos balstītas un ļoti interesantas atbildes.
Dr. Ričards Dž. Deividsons gadu desmitiem ir bijis liecinieks un līdzdalībnieks tam, kā attīstījās jauna zinātnes starpdisciplīna, ko sauc par afektīvo neirozinātni jeb neirobioloģiju. Tā ir nozare, kas pēta smadzeņu mehānismus, kuri ir emociju pamatā. Iegūtā informācija ļauj meklēt un atrast veidus, kā veicināt pozitīvo domāšanu un līdz ar to uzlabot cilvēku labklājību.
Ričarda Dž. Deividsona un Šāronas Beglijas grāmata “Smadzeņu emocionālā dzīve”Foto: lietusdarzs.lv
R.Dž.Deividsona pētījumi afektīvās neirobioloģijas jomā ir devuši simtiem atklājumu, sākot ar smadzeņu mehānismiem, kas ir pamatā empātijai un atšķirībām starp autistu smadzenēm un smadzenēm, kuras attīstās normāli, un beidzot ar to, kā smadzeņu racionālās domāšanas apgabals var cilvēku iegrūst depresijas dzīlēs.
Pētniecības darbu Viskonsinas universitātes laboratorijā grāmatas autors ir apvienojis ar Veselīgās domāšanas izpētes centra direktora pienākumiem. Šī centra galvenais mērķis ir izzināt, kā smadzenēs rodas un kā iespējams veicināt tās prāta iezīmes, kas augstu vērtētas jau kopš cilvēces pirmsākumiem, – līdzcietība, labsirdība, altruisms, laipnība, mīlestība un citas. Pētniecība ir cieši saistīta ar atklājumu praktisku izmantošanu, lai patiešām mainītu reālu cilvēku dzīvi. Piemēram, ir izstrādātas pirmskolas un pamatskolas programmas, kas māca attīstīt bērnos laipnību, uzmanību, empātiju, sadarbību. Cits projekts karavīriem, kas atgriezušies no Afganistānas un Irākas, palīdz tikt galā ar trauksmi.
Grāmatas centrā ir autora doma par to, ka saistībā ar smadzeņu emocionālo dzīvi ikvienam cilvēkam ir raksturīgs savs emocionālais stils, tas ir, konsekventa reakcija uz dzīves notikumiem.
Lasītājam tiek dota iespēja atklāt un izvērtēt savu stilu, uzzināt, kā tas ietekmē veselību, kā arī apgūt vingrinājumus, kas palīdz to mainīt.
Darbs sarakstīts formā, kas ļauj jaunās atziņas uztvert gan lasītājam ar priekšzināšanām neirobioloģijā, gan bez tām. Tas piemērots jebkuram, kam interesē sava un līdzcilvēku uzvedība. Psihologi, pedagogi, vecāki, mediķi, vadošie darbinieki un daudzu citu grupu pārstāvji grāmatā atradīs atbildes uz jautājumiem, ar kuriem tie saskaras arī īpaši savas jomas ietvaros.
/nginx/o/2019/05/05/12137854t1hbe41.jpg)
