Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Vilka un pūķa tango vilšanās mērcē: pārdomas pirms «Troņu spēļu» fināla (1)

Foto: Reuters/ScanPix
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Neskatoties uz to, ka «Troņu spēļu» pēdējā sezona pagaidām ir uzskatāma par salīdzinoši lielu izgāšanos, daudzi no mums seriālu turpina skatīties un iepriekšējā sērijā varēja novērot Daenerisas genocīdu. Kā īsti šī lielā epopeja noslēgsies?

Kas notika iepriekšējā sērijā?

Atzīšos, ka man ir palicis ļoti grūti runāt par seriālu «Troņu spēle», kurš ir tik ļoti attālinājies no Džordža Reimonda Ričarda Mārtina fenomenālā literatūras darba. Atceros, ka pirms 9 gadiem turēju rokās pirmo, tolaik vēl nemaz latviešu valodā neizdoto grāmatu un tīksminājos par to, kā autors meistarīgi spēj sakausēt divas man ārkārtīgi tuvas lietas – fantāziju un vēsturi.

Viennozīmīgi biju sajūsmā par to, ka varēju pētīt Stārku un Lanisteru karagājienus un analizēt tos no reālās dzīves viedokļa. Šķita, ka «Troņu spēļu» pasaule darbojas gluži tāpat kā mūsējā un perfekti attēlo cilvēku dzīves dabu un no tās izrietošās politikas veidošanas noteikumus. Grāmatā esošais detalizācijas līmenis gan tēlu attīstībā, gan arī elpu aizraujošajos notikumos, neradīja gandrīz vai nekādus jautājumus par to, kāpēc viss notika tā, nevis citādi. Ne velti «Troņu spēles» savulaik universitātē mums aicināja izlasīt arī mūsu pasniedzēja, kura svētā pārliecībā teica, ka šīs grāmatas ir svarīgi izprast katram politikas zinātnes studentam.

Tomēr tā vien šķiet, ka seriāls kopš lēmuma iet pa priekšu Mārtina izveidotajam stāstam ir šo maģiju zaudējis.

Detalizāciju ir aizstājuši specefekti, komplicētu tēlu attīstību ir aizvietojuši šķietami neizskaidrojami, taču spilgti pagriezieni, un man mīļos politikas attēlojumus ir aizvietojušas neskaitāmas loģikas kļūdas. Šķiet, ka es nekad vēl nebiju izjutis šo triviālismu tik ļoti kā 8. sezonas piektajā sērijā.

Sērija sākās tieši turpat, kur beidzās pēdējā. Daenerisa Targārjena Pūķakmens (Dragonstone) salā gaidīja ierodamies papildspēkus no ziemeļiem un plānoja veidu, kā ieņemt Karaļa ostu (King’s landing). Sērijas sākumā viņas vaigi izskatījās salīdzinoši sakrituši, lai nedaudz ieskicētu to, kas notiks vēlāk. Sērijas turpinājumā mistiskā kārtā apejot Melnūdens līcī (Blackwater Bay) notauvoto Greidžoju floti, Džons Snovs ieradās uz sarunām ar pūķu karalieni, kuru ietvaros viņam tika paziņota interesanta lieta –

Daenerisa ir nolēmusi valdīt nevis ar mīlestību, bet gan ar bailēm.

Ja kāds atcerēsies manu iepriekšējo rakstu, tad es paudu viedokli, ka tas ir tieši tas, ko vēlas Cerseja. Lanisteru karaliene grib, lai Daenerisa parādītu Rietmalas iedzīvotājiem sevi kā tirāni. Iemesls? Monarhiem uz baiļu pamata ir ļoti grūti valdīt, jo dziļi sirdī jau neviens tos par karaļiem nevēlas. Padotie vienmēr meklēs veidus, kā tos nodot un par karaļiem/karalienēm kronēt citus – tos, kuri ir patīkamāki. Tādējādi Daenerisa varbūt uzvarēs karā, taču izpildīt savu lielo stratēģisko mērķi – nostabilizēt viņas varu - izpildīt nevarēs.

Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka Džons Snovs teorētiski ir apveltīts ar lielāku varas leģitimitāti nekā viņa. Viņš galu galā ir gāztā troņmantnieka dēls. Daenerisa ir tikai šī mantinieka māsa. Līdz ar to, Daenerisas pretiniekiem jau ir nopietns kandidāts, ar ko pūķu karalieni aizstāt.

Tādējādi es šajā kontekstā varbūt nepiekritīšu tiem, kuri apgalvos, ka Daenerisa sērijā kļuva traka un nolēma nodedzināt visu pilsētu pavisam neizskaidrojamu iemeslu dēļ.

Ja mēs skatāmies uz Daenerisas rīcību no politiskā skatpunkta, tad to var tīri labi izskaidrot ar vēlēšanos kultivēt lielākas bailes. Tomēr tas nenozīmē to, ka šī Daenerisas stratēģija nebija samērā muļķīga. Viņa principā izdarīja visu, ko vēlējās viņas pretiniece, un to izdarīja par spīti tam, ka pret šādām genocīdiskām darbībām jau iepriekš bija iebilduši viņas padomdevēji.

Tagad pievērsīsimies pašas kaujas par Karaļa ostu analīzei. Šeit bija man ļoti daudz neizprotamu lietu.

Piemēram, vai kāds man var paskaidrot, kāpēc Daenerisa varēja veikt frontālu uzbrukumu Greidžoju flotei un neviena no bultām netrāpīja viņas pūķim?

Saprotu, ka uzbrukums tika veikts no saules puses un pūķu karalienes pusē bija pārsteiguma elements, taču mēs sērijā varējām redzēt, ka daži no lielajiem arbaletiem tika sagatavoti šaušanai un arī izšāva. Manu pārsteigumu vēl vairāk paspilgtina tas, ka iepriekšējā sērijā vienu no Daenerisas pūķiem nošāva ar ļoti sarežģītu šāvienu un viņa pati bija spiesta atkāpties bultu lietus priekšā. Kāpēc šajā sērijā strādāja tas, kas nestrādāja iepriekšējā?

Tāpat es arī nesapratu, kāpēc pūķu karalienei nevarēja trāpīt neviens no arbaletiem, kuri bija novietoti uz Karaļa ostas sienām? Protams, daudzi arī teiks, ka pārsteiguma elements, taču man ir maz ticams, ka kāds no tiem nevarēja trāpīt. To galu galā bija vairāk nekā ducis, un pūķus ar tiem var nogalināt ar dažiem šāvieniem. Tāpat nesapratu, kāpēc tie arbaleti, kuri bija novietoti uz vārtiem, vispār nevarēja dzirdēt pūķa lidošanu un kaujas skaņas. Daļai (vai visiem) no tiem būtu bijis loģiski pagriezties, lai mēģinātu trāpīt nu jau pilsētā esošajam pūķim un uz tā jājošajai karalienei.

Turpinot neizprašanas komentārus, kāpēc gan zelta kompānijas algotņi nolēma cīnīties ārpus pilsētas sienām?

Kāpēc gan neizmantot mūrus, kuri sniedz būtisku aizsardzību un stratēģisku priekšrocību pret uzbrucēju?

Par mūriem runājot, kādā veidā Daenerisa ar uguni varēja burtiski vārtus uzspridzināt? Manuprāt, pūķu liesmai vārtus vajadzēja tikai aizdedzināt. 

Starp citu, vai kāds ievēroja, ka pūķu karalienes spēku daudzums gandrīz vispār nebija cietis pēc kaujas pret «Baltajiem staigātājiem»? Piemēram, man šķita, ka visi Dortraki jātnieki gāja bojā pie Ziemmalas. Acīmredzot kļūdījos. 

Tad protams, ka mums ir citi mūsu varoņu sižeta attīstības līkloči. Lai gan man patīk uz seriālu skatīties tīri no politikas viedokļa, tomēr uzskatu, ka dažus vārdus būtu jāvelta arī tiem. Piemēram, man personīgi likās, ka Cersejas tēls pilnībā zaudēja savu maģiju. Mēs visu seriālu esam audzināti, ka viņa ir karaliene, kura cīnīsies līdz beigām un nepadosies arī bezcerīgas situācijas priekšā. Šeit redzējām kā karaliene salūst un nolemj bēgt. Tas arī ir samērā interesanti, ja ņemam vērā, ka Daenerisa pēc Karaļa ostas nodedzināšanas būs zaudētāja tik un tā (skatīt manu augstāk minēto argumentu) un Cerseja to, ļoti iespējams, apzinājās. Atcerēsimies - viņa iepriekšējā sērijā teica, ka ir nepieciešams cilvēkos izplatīt ziņojumu, ka ierodas tirāns.

Tāpat mani neapmierināja brāļu Klegeinu cīņa. Lai gan tā nenoliedzami bija iespaidīga no specefektu viedokļa, tomēr pēc tās beigām mani pārņēma smaguma piegarša. Likās, ka tā varēja sniegt daudz lielāku emociju buķeti. Visbeidzot, kādā veidā gan Džeimijs Lanisters pēc diviem nāvējošiem ievainojumiem varēja tikt no Karaļa Ostas krasta līdz pilij un vēl satikt Cerseju? Iespējams, ka viņam bija kādas slēptas bruņas, par kurām nezinājām...

Ko varam sagaidīt no nākamās sērijas?

Ņemot vērā, ka seriāls vairāk vai mazāk ir atteicies no loģikas, ir ārkārtīgi grūti paredzēt šīs daudzgadu epopejas noslēgumu. Tomēr viens ir skaidrs – Daenerisa ir kļuvusi par seriāla galveno ļaundari, pret kuru notiks cīņa. Šīs cīņas priekšgalā, visticamāk, būs jau minētais Džons Snovs, kuru Daenerisa nu jau ir sākusi uzskatīt par draudu viņas varai. Atcerēsimies, ka iepriekšējā sērijā pūķu karaliene teica, ka vīrietis ir viņu nodevis tikai tāpēc, ka atklājis citiem noslēpumu par savu Targārjenu mantojumu.

Ļoti iespējams, ka seriāla tēli, kuri būs pret Daenerisu noskaņoti negatīvi, izvēlēsies Džonam Snovam sekot un pūķu karalieni gāzt. Tomēr ir maz iespējams, ka Daenerisa aizies labprātīgi.

Visticamāk, mēs redzēsim ievērojamu kauju, kuras rezultātā varētu nomirt arī sievietes pēdējais pūķis – Drogons.

Tāpat arī šajā sērijā mēs beidzot redzēsim atbildi uz mums visiem ārkārtīgi aktuālo jautājumu – kas tad beigu beigās sēdēs «Dzelzs tronī»? Par to es īsti nevēlētos spriest, jo šeit iznākums var būt visneparedzamākais. Lai gan Džons Snovs pats liekas visloģiskākais kandidāts, tomēr viņš vairākas reizes ir teicis, ka troni īsti nevēlas. Atliek tikai cerēt, ka abiem scenāristiem pietiks prasmes un saprāta, lai neiznīcinātu arī šo ārkārtīgi svarīgo sižeta līniju.

Lai noskaidrotu, kā tad tas viss beigsies, atliek vērot seriālu LMT mājas viedtelevīzijā.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.

Nepalaid garām!

Uz augšu