Kā LTF domes valdes priekšsēdētājs Pēteris Laķis parakstīja 1989. gada 31. maija aicinājumu, kurā bija ietverts pamudinājums sākt cīņu par pilnīgu Latvijas neatkarību „ārpus PSRS”. Kaut arī Pēteris Laķis daudzkārt uzsvēra, ka nav radīts līdera lomai, cilvēki vēlējās viņu redzēt atbildīgos politiskos amatos. 1990. gadā ar Gulbenes puses vēlētāju mandātu viņš kļuva par Latvijas Augstākās padomes deputātu (1990–1993), balsoja par 4. maija deklarāciju, vadīja parlamenta izglītības un kultūras komisiju.

Sarīkojumā Tautas frontes muzejā tiks diskutēts par 1989. gada maija vidus trimdas un LTF pārstāvju sarunām tautas augstskolā “Abrenē”, Francijā. Tā bija pirmā oficiālā Latvijas Tautas frontes delegācijas tikšanās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājiem. Šajās sarunās abas puses nolēma sadarboties un apvienot spēkus vienam mērķim – Latvijas neatkarības atgūšanai.

Sandra Kalniete vēlāk rakstīja, ka no Francijas brauciena Jānis Freimanis, Pēteris Laķis un Arnolds Klotiņš atveduši līdzi noteiktu pārliecību – ir jāpārtrauc spēlēt paslēpes un lietot dažādus vārda “neatkarība” aizstājējus. LTF Politiskās komitejas priekšsēdētāja Jura Rozenvalda dzīvoklī saskaņā ar LTF valdes 23. maija lēmumu tapa aicinājums visām LTF nodaļām izteikt savu viedokli par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu kā pirmo galveno organizācijas mērķi. Aicinājuma galīgo variantu izstrādāja Pēteris Laķis, Juris Rozenvalds un Ivars Godmanis.

1989. gada 2. jūnijā to publicēja laikraksts “Padomju Jaunatne”.

Draugu un cīņubiedru lokā drīz vien leģendārs kļuva Pētera Laķa izteiciens par Padomju Savienību:

“Meitenes un zēni, mums vajag to sagraut un izmētāt akmeņus tā, lai neviens nekad tos vairs nespētu salasīt!”

Savukārt Maskavā, PSRS Tautas deputātu kongresā, Latvijas pretinieki „PSRS graušanu” nekavējoties inkriminēja tieši LTF 31. maija aicinājumam.

Bet pats Pēteris Laķis kādā savām no esejām  rakstīja: "Es stāvu ceļa galā. Viens, bet ne vientulīgs. Aizgājušajos un nākošajos citos. Cerībā dzimušajos un cerībā mirušajos. Un šodienā zūdošajos. Dziest vien kaila dvēsele. Ceļš ir atstājis mani. Un es eju”.

Diskusijas dalībnieki

Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore, socioloģijas doktore;

Arnolds Klotiņš, muzikologs;

Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, filozofijas doktors, politologs;

Egils Levits, jurists, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis.

Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.