Pašmāju jūtūberi atklāti stāsta par savu pieredzi ar kompulsīvo pārēšanos

Emīlijai problēmas ar pārēšanos sākušās skolas laikā - nav izdevies viegli komunicēt ar apkārtējiem un radusies izolētības sajūta: "Tā rezultātā skolā man nebija īsti draugu un vienīgais, kā es atradu mierinājumu tam, bija caur saldumiem." Viņa atzina, ka joprojām cīnās ar pārēšanos.

Edgars pastāstīja, ka viņam ir Krona slimība un problēmas ar pārēšanos sākušās pēc operācijas, kurā izņemta daļa zarnu. "Vistrakākie divi periodi laikam bija pirms diviem gadiem un pirms gada - septembrī, oktobrī - kad es vienkārši mēnesi no vietas nogulēju mājās un visu laiku ēdu. Tad, kad man uznāca šie "binge" [tulkojumā no angļu valodas - pārēšanās] periodi, es centos neko nepirkt veikalā, negribēju tam tērēt naudu, līdz ar to es vienkārši apēdu "random" lietas, kuras man bija mājās. Tās bija pretīgas "random" lietas, kuras tu ikdienā vispār neēstu. Piemēram, griķiem uzlēju zupu. Dažreiz paņēmu "random" lietas, uzlēju riktīgi daudz mērces pa virsu, jo gribas garšu - tu ēd riktīgi daudz, jo gribas vēl sāļāku un vēl sātīgāku. Milzīgas porcijas, tad vēl viena porcija, vēl viena, līdz man palika fiziski sūdīgi, vēders sāka nenormāli sāpēt, es vairs nevarēju pakustēties. Viss, ko es varēju darīt, bija gulēt gultā un raudāt."

Beta: "Man tas ir bijis, cik es sevi atceros. Kad man bija astoņi gadi, vienreiz mamma atnāca mājās un prasīja: "Eu, Beta, a kur ir maize?" Un es teicu, ka apēdu. Es apēdu visu kukuli, kamēr viņas nebija mājās. Kad esmu viena, mans pirmais instinkts vienmēr ir bijis ēst. Un es arī ēdu. Arī kad man nebija savas naudas vai jebkādas prasmes gatavot ēst, es tāpat atradu kaut ko mājās, ko apēst, pat ja tas nebija pat līdz galam ēdams."

Kā zināms, no bulīmijas kompulsīvā ēšana atšķiras ar to, ka ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas zāļu palīdzību. Kompulsīvās rīšanas lēkmes ir mūsdienās visizplatītākais ēšanas traucējumu veids. Diemžēl stereotipi arī šeit ir ļoti spēcīgi – daļa sabiedrības tādas rīšanas lēkmes uzskata vienkārši par izlaidību vai "veselīgu apetīti".

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija informē, ka šo neveselīgo atkarību no ēdiena raksturo “biežas epizodes ar nekontrolētu ēšanu, kad cilvēks nespēj sevi kontrolēt un ir izmisis, kā rezultātā apēd vairāk nekā nepieciešams, divu stundu laikā apēdot vairākus tūkstošus kaloriju. Šīm epizodēm seko liela vainas apziņa, depresīvas domas. Ēd, kad nav izsalkuši, un ļoti daudz laika un domu velta fantāzijām par ēšanu vienatnē. Šis traucējums bieži noved pie liekā svara un aptaukošanās. Ja neārstē šo ēšanas traucējumu, tas var novest pie augsta holesterīna līmeņa, 2. tipa cukura diabēta, kardiovaskulārajām slimībām, hipertensijas, miega traucējumiem, lielas depresijas u.c. slimībām.”