Uzņēmēja Vija Kilbloka sašutusi, ka patērētājus maldina ar smalkām pastētēm, kurās teju nav minētā dzīvnieka

“Mazbērnam gastroenteroloģe uz vasaru noteikusi striktu diētu, kas neatļauj ēst cūkas un liellopa gaļu. Tā nu es stāvu pie veikala plaukta un studēju pastēšu saturu. Zinu jau zinu, ka jāvāra pašai, bet es jau tā no rīta līdz vakaram ap plīti grozos, lai viss būtu svaigs un daudzveidīgs. Kaut kādu našķi priecātos nopirkt gatavu, nu, piemēram, pīles vai truša pastēti, turklāt veikals tāds smalks... Bet te tev nu bija!

Pat ja uz kārbiņas skaidri uzrakstīts “Pīļu aknu pastēte” vai “Trušu aknu pastēte”, bet krieviski tas skan vēl nepārprotamāk - «Паштет ИЗ печени уток», dominējošā sastāvdaļa ir cūkgaļa un cūku ādas.

Taisni var pabrīnīties, cik maz procentuāli ir pielikts tas zvērs, kura vārdā ir nosaukta pastēte. Īpaši aizkustināja “Jensen” teļa gaļas un aknu pastēte, kur minētās sastāvdaļas nesasniedz pat 20%, jo pamatmasa ir cūku aknas un gaļa, kā arī franču smalkā un dārgā pīļu aknu pastēte, kurā no pīļu aknām bija vien 22%, toties kā sastāvdaļa ir minēts armanjaks, protams, neizbēgamā cūciņa un citu putnu aknas, tātad - vista. Nu ko, jāpērk vistu aknas un tomēr jāvāra pastēte pašai, man pat ir Gruzijas konjaks, ko piešaut klāt. Vienu gan es nesaprotu, kāpēc šis viss netiek uzskatīts par patērētāju maldināšanu,” sūkstās Kilbloka.

“Jau sen biju pamanījusi, ka jālasa sastāvs! Ir noteikts %, cik jābūt, lai produktu varētu nosaukt tā zvēra vārdā. Kopš tās reizes, kad to atklāju, visas zupas, kurām piešāvu klāt šķipsniņu diļļu, sāku saukt par diļļu zupu,” joko kāda komentētāja.