/nginx/o/2019/07/08/12345057t1h2f86.jpg)
TV šova "Latvijas princese" 2008 uzvarētāja, dūla, populārā "Instagram" konta Perlumamma.lv autore Katrīna Puriņa-Liberte šovasar oficiāli kļuvusi par ārsti. Pēc šā lielā sasnieguma viņa vislielāko paldies saka mammai.
Katrīna Puriņa-Liberte pēc ārsta diploma iegūšanas dalās ar sirdi plosošu stāstu par savu grūto ceļu uz to
“Tikai mani svarīgākie cilvēki - mana brīnišķīgā ģimene - zina, kāds patiesi bija ceļš, lai es kļūtu par ārstu. Tas noteikti bija ceļš, kurā varēja ieraudzīt, ka šķēršļus un pārbaudījumus var pārvarēt tikai ar lielu mīlestību un mērķtiecīgu nepadošanos šajā ceļā uz sava sapņa piepildīšanu.
Tie, kuri mani pazīst ilgāku laiku, atceras, ka Rīgas Stradiņa universitātē es iestājos nebūt ne vieglākajā savas dzīves periodā, īsāk sakot - man bija ļoti maz no tā, kas man ir tagad, bet man bija neaptverami liela ticība tam, ka tieši tas ir īstais mirklis, lai noticētu sev, savam sapnim un saviem spēkiem.
Toreiz man bija divi mazulīši uz rokām, toreiz es dzīvoju vienā istabā ar visu iedzīvi pie vecvecākiem, toreiz man nebija ne ienākumu, ne profesijas, toreiz man bija piedzīvota liela vilšanās un zaudējumi daudz dažādās dzīves sfērās... taču man ir viena īpašība, kura man šajā ceļā palīdzēja - ja es kaut ko esmu ieņēmusi galvā - mani apturēt ir ļoti grūti. Man ir ļoti svarīgi publiski pateikt paldies savai ģimenei. Man ir svarīgi pateikt, cik man tas ir bijis nozīmīgi, ka nevienu brīdi mana ģimene nav par mani šaubījusies. Man ir svarīgi pateikt paldies, ka viņi nekad man nepārmeta, ka mans ceļš ir nedaudz atšķirīgāks no pārējiem, pie tam arī temps ir citādāks.
Man ir svarīgi pateikt paldies manai MAMMAI, kura uzklausīja mani katru reizi, kad es biju ievainojama un telefonklausulē šņukstēju par dzīves netaisnību, citu cilvēku viedokli un kolokviju atzīmēm - viņas stiprinājums ir spēcīgākais, kādu esmu saņēmusi jebkad - mana mamma ir apbrīnojamākā Sieviete uz šīs Zemeslodes.
Man ir svarīgi pateikt paldies maniem vecvecākiem, kuri bija blakus manām meitām tik daudz brīžos - dienās un naktīs, veselībā un slimībā, svētkos un vasaras mēnešos - kad man bija kolokviji, sesijas, eksāmeni. Mome un Vectēti - jūs esat vienreizēji un neaizvietojami Cilvēki manā dzīvē. Man ir svarīgi pateikt paldies manām meitām - Beatrisei un Šarlotei. Jūs esat uzaugušas uz anatomijas grāmatām, kopā ar mani izkrāsojušas simtiem šūnu histoloģijas zīmējumos, spēlējušās ar galvaskausu un citiem kauliem. Aizraujoša bērnība. Esmu pateicīga par sapratni, izvēloties mani par savu mammu,” raksta jaunā ārste.
Viņa turpināja: “Un visbeidzot man ir svarīgi pateikt paldies manam vīram. Artūr, tava pacietība pieņemt ikdienas salūtu un tā ēnas puses ir reti sastopams fenomens, nezinu, kā tu to spēj, bet laikam tieši tā ir mīlestība. Paldies Dievam, ka man ir tāda ģimene. P.S. Un paldies visiem Tur augšā. Īpašs paldies, vecvectēvam, Dr. Pēterim Riemerim, kura foto no viņa studiju laikiem es turu rokās augšējā fotogrāfijā. Ar viņa instrumentiem- skalpeļiem, špricēm un spoguļiem spēlējos visu bērnību un domāju, ka tieši viņa dēļ, esmu tagad tur, kur es esmu.”