Skaudrās prognozes nebija šķērslis pilsētas būvniecības turpināšanai.

Šeit tapa iespaidīgas šosejas un transporta mezgli, piecstāvīgi iepirkšanās centri, monumenti un pieminekļi, unikālas arhitektūras muzeji, stadions ar 350 000 sēdvietām, opera un pat svaigi celta lidosta, mošeja un debesskrāpji.

Taču pēc desmit gadus ilgas būvniecības pilsēta tā arī palika tukša un neapdzīvota - pirms pieciem gadiem no visām ēkām te tikai 2% bija apdzīvotas. Lai piesaistītu iedzīvotājus un tūristus, pilsētplānotāji ir ierīkojuši iespaidīgas izklaides vietas, piemēram, katru vakaru pilsētā norisinās strūklaku ūdens šovi ar gaismas instalācijām upē, taču to vakaros vēro vien daži cilvēki - šāda apmēra ūdens šovus citās pilsētās vērotu tūkstošiem iedzīvotāju un tūristu ik dienas.

Teorētiski Jaunajai Ordosai piemīt viss funkcionējošai pilsētai nepieciešamais, taču iedzīvotāju kā nav, tā nav. Tā vien rodas jautājums - kāpēc cilvēki izvairās no ievākšanās Jaunajā Ordosā? Atbilde ir pavisam vienkārša - nekustamo īpašumu cenas un to kadastrālā vērtība ir pārāk augsta apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem. 25 kilometru attālumā esošajā pilsētā Vecajā Ordosā jeb Dongšengā vidēji viens strādājošs pāris mēnesī kopā saņem aptuveni 800 dolāru, bet viens dzīvoklis Jaunajā Ordosā maksā, sākot no 70 000 dolāriem. Līdz ar augstajām izmaksām šeit ir samērā lieli nodokļi un arī nekvalitatīvas būves, kas burtiski atbaida potenciālos iedzīvotājus. 

Šobrīd pilsētas galvas ir piesaistījušas valsts nozīmīgāko universitāti - 2015. gadā tukšajā pilsētā tika atvērtas Pekinas universitātes fakultātes. Tāpat šeit ir atvērts mākslīgā intelekta izpētes centrs "Baidu" ar cerību, ka laika gaitā šajā pilsētā saradīsies iedzīvotāji, kas te apmetīsies uz palikšanu.