28. septembrī plkst. 20.00 mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums“ sasniegs savu kulmināciju ar ekstravagantās skandināvu dejotājas un horeogrāfes Virpi Pahkinenas (Virpi Pahkinen) uzstāšanos. Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” māksliniece kopā ar pieciem talantīgiem dejotājiem piedāvās pašas iestudēto dejas izrādi “Deep Time”.
Liepājas Mākslas foruma centrā ekstravagantās horeogrāfes Virpi Pahkinenas deja
Somijas vidienē uzaugusī Virpi Pahkinena bērnībā studējusi klasisko mūziku un pusaudzes gados aizrāvusies ar daiļslidošanu, kas šobrīd atspoguļojas viņas dejas mākslā un horeogrāfijā. Stokholmā dzīvojošā māksliniece pazīstama kā viena no ievērojamākajām Ziemeļvalstu dejotājām un horeogrāfēm – vairāku konkursu laureāte ar lieliem panākumiem uzstājusies visā pasaulē, dejojot gan uz prestižu opernamu skatuvēm, gan neierastākās vietās – uz plostiem ūdeņos un Mongolijas stepēs, piedalījusies dažādos kino un teātra mākslas projektos, tostarp sadarbojoties ar leģendāro režisoru Ingmaru Bergmanu.
“Virpi Pahkinena ir viena no unikālākajām dejas māksliniecēm Zviedrijā. Ar dinamisko muzikalitāti un formas izjūtu viņa uzstājoties rada pati savu visumu. Dejotājas izteiksmīgais un neticami elastīgais stāvs vienā reizē spēj izskatīties kā tikko izniris no plašā tuksneša sausajiem viļņiem, savukārt citā – jau kā caurspīdīga kosmiskā spēka membrāna, ” apbalvojot Virpi, norādīja starptautiskā teātra kritiķu asociācija Zviedrijā.
Liepājas Mākslas forumā Virpi Pahkinena viesosies ar pašas iestudēto dejas izrādi “Deep Time”, kas pirmizrādi pirms diviem gadiem piedzīvoja Zviedrijā. Projekta radošā komanda apspēlē arhetipiskus priekšstatus un balansē starp rāmu apceri un eksplozīvu enerģijas plūsmu, tiecoties būvēt tiltus starp senatni un pārdrošām nākotnes vīzijām. Komponista Jūnasa Šēbloma (Jonas Sjöbloms) veidotajā skaņu partitūrā iezīmējas sikspārņu balsis, pirmatnēji ritmi sabalsojas ar viduslaiku melodijām un pāraug intensīvi pulsējošā tehno vilnī. Virpi Pahkinenas horeogrāfijā smalks humors savijas ar satraucošu mieru, un dejotāji atklājas kā zoomorfiski tēli – nāriņas pārvēršas lēkšojošās ķirzakās, bet papīra eņģeļi – bioniskos putnos.