/nginx/o/2019/09/16/12565084t1h321b.jpg)
Nenoliedzami mūsdienu pasaule ir mainījusies un kļuvusi nedraudzīgāka cilvēkiem - ar klimata pārmaiņām, kukaiņu pārnēsātām slimībām un piesārņojumu, daudzviet dzīvošana ir kļuvusi par izaicinājumu. Lai pasargātu iedzīvotājus un dzīvniekus no ārējās ietekmes, talkā var nākt mākslīgas biosfēras, kurās būtu sastopams tikai tīrs gaiss, ūdens un tās nodrošinātu aizsardzību pret slimībām un dabas katastrofām.
Jau šobrīd pasaulē ir uzbūvētas vairākas mākslīgās biosfēras - zināmākie piemēri ir Amazon galvenā mītne Sietlā un eksperimentāla laboratorija "Biosfēra 2" Arizonas tuksnesī.
/nginx/o/2019/09/16/12565368t1h2668.jpg)
Mākslīgas biosfēras koncepts nav nekas jauns - laboratorijas "Biosfēra 2" celtniecība sākās 1987. gadā, bet tā tika pabeigta 1991. gadā. Tolaik tās mērķis bija demonstrēt cilvēku izdzīvošanas spējas slēgtā vidē un ierobežotā ekosistēmā, tādējādi pētot, kā cilvēki spētu funkcionēt un izdzīvot kosmosa stacijās.
/nginx/o/2019/09/16/12565374t1hf8d4.jpg)
90. gados "Biosfērā 2" mitinājās astoņi cilvēki, kurus sauca par biosfēriešiem. Milzu ēkā šiem cilvēkiem tika nodrošināti dzīvojamie apartamenti, nodrošināta lauksaimniecības platība, darba un mācību zona. Tad mākslīgo biosfēru uzturēja no ārējas pasaules neatkarīgas kondicionēšanas iekārtas, bet elektrību nodrošināja solārie paneļi un turpat uz vietas ražotas dabasgāzes. Šiem cilvēkiem eksperiments ilga divus gadus un vienīgā komunikācija ar ārpasauli bija iespējama ar tā laika interneta palīdzību. Diemžēl eksperimenti tika veikti vien divas reizes - vienu no 1991. līdz 1993. gadam, bet otrā - no 1994. gada marta līdz septembrim. Abas reizes tika plaši atspoguļotas medijos un tās saskārās ar pamatīgām problēmām - kritiska ēdiena un skābekļa deficītu, dzīvnieku un augu izmiršanām, eksperimenta dalībnieku un zinātnieku nesaskaņām, kā arī politiķu iejaukšanos un vāju eksperimenta vadīšanu. Tomēr ne visas šīs pūles ir noniecināmas - mākslīgā biosfēra sasniedza vairākus rekordus, piemēram, cilvēku spēju pielāgoties augstas uzturvērtības pārtikai ar zemu kaloriju daudzumu, spēju novērtēt augu adaptāciju slēgtā vidē un atmosfēras dinamiku.
/nginx/o/2019/09/16/12565376t1h6515.jpg)
Slēgtā biosfēra ir 12 7000 kvadrātmetrus plaša un tā pat šodien ir lielākā slēgtā ekosistēma pasaulē. Stikla celtnē tika ierīkoti un imitēti septiņi biomi - lietusmežs, okeāns ar koraļļu rifiem, mangrovju mitrājs, savanna, miglas tuksnesis un divi mērenie klimati, kas pielāgoti lauksaimniecībai.
/nginx/o/2019/09/16/12565378t1hb6f5.jpg)
Lai gan šie eksperimenti pārsvarā koncentrējās uz pētījumiem par dzīvošanu kosmosa apstākļos, tomēr šobrīd parādās diskusijas pēc biosfēru nepieciešamības Zemes iedzīvotājiem. Britu arhitektūras portāls "B1M" atklāj, ka nākotnes biosfērās varētu ierīkot dzīvojamos namus, komerctelpas, birojus un pat izolētas cilvēku komūnas. Kupolus un stikla bumbas darbinātu tajās iebūvēti elektroģeneratori, bet ūdeni un gaisu attīrītu speciālas filtrācijas sistēmas.
/nginx/o/2019/09/16/12565383t1hac90.jpg)
Nākotnes biosfēru struktūras tiktu veidotas no tērauda vai kokmateriāla, bet to logus aizpildītu stikls vai speciāli paneļi ar iebūvētu solāro stiklu funkciju, taču vēl tālākā nākotnē biosfēras būs 3D printētas no otrreizēji pārstrādāta plastmasa.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)