Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kristīne Virsnīte atklāti par to, kāpēc iet pie psihoterapeita (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kristīne Virsnīte
Kristīne Virsnīte Foto: AFP/LETA

Raidījuma “Māmiņu klubs” bijusī vadītāja Kristīne Virsnīte vietnē "Instagram" dalījusies ar vairāk nekā astoņu minūšu garu video, kurā atklāj, ka jau trīs mēnešus apmeklē psihoterapeitu un skaidro, kāpēc pieņēmusi šādu lēmumu.

"Es vēlos dalīties ar savu pieredzi, jo tā var noderēt kādai vai kādam no jums, kam šobrīd ir nepieceišams atbalsts, lai dzīvi ievirzītu sakarīgākās sliedēs," atklāj Kristīne, kura pie psihoterapeita dodas, lai risinātu savu iekšējo pasauli.

"Protams, katalizators ir manas attiecības. Es esmu attiecībās 13 gadus un šo gadu laikā mums ir bijis ļoti, ļoti daudz kas - ļoti daudz pāridarījumu, aizvainojumu. Tas viss ir krājies un tas neuzsūcas kā zilums - tas ir kā tāds augonis, kurš kādā brīdī vienkārši ir jādabū āra. Un tāpēc es eju terapijā," atklāta ir Virsnīte.

Kā zināms, Kristīne ir precējusies ar populārā "Instagram" konta @myfoodbloger veidotāju Kasparu Virsnīti. Pārim ir divas kopīgas atvases - meita Amēlija un dēls Kristaps. 

Tāpat viņa paskaidro, ka terapiju uztver kā "savas emocionālās pasaules apkopi" un arī saviem sekotājiem kliedē mītus, ka iešana pie psihoterapeita ir kaut kas "neriktīgs".

Sieviete saņēmusi lielu atbalstu no savām sekotājām, kuras uzteic viņas drosmi runāt par šādām tēmām. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Es iespējams riskēju uzrauties uz virsraksta dzeltenajās lapās - “Virsnīte savas smagās psiholoģiskās problēmas risina psihoterapeita kabinetā!”, taču mani tas nesatrauc. Es vēlos dalīties ar savu pieredzi, jo tā var noderēt kādai vai kādam no jums, kam šobrīd ir nepieceišams atbalsts, lai dzīvi ievirzītu sakarīgākās sliedēs. . Kāpēc es eju pie psihoterapeita? Kā atrast savu īsto terapeitu? Vai aizejot vienreiz, viss tiks atrisināts? Vai mēdz būt kritiens atpakaļ nevis virzība uz priekšu, ejot terapijā? Kā tas maina manu dzīvi? Un ko iesākt, ja citi nesaprot manu vēlmi doties pie psihoterapeita? . Zinu, daudz jautājumu, taču šajās 7+ minūtēs es ticu, ka tas palīdzēs kādam spert soli tuvāk risinājumam. Un man patika, kā kāda sieviete vēstulē rakstīja - “Lūdzu, runā par to, jo iešana pie psihoterapeita ir jānormalizē!”, mani riktīgi uzrunā šī ideja, jo došanās pie acu ārsta taču nešķiet nekas ārkārtējs, vai ne? Mēs taču nemēģinām veikt sev redzes korekciju mājas apstākļos, jo acu ārsti tādi aizdomīgi, nevieš uzticību! Kāpēc iešana terapijā šķiet kaut kas neriktīgs? Es saprotu, ka to daru savas dzīves kvalitātes dēļ un es riktīgi negribu iesaiņot to mēslu paciņu līdzi saviem bērniem, kas man ir vilkusies līdzi no paaudzes uz paaudzi. Jā, terapijā būs jārisina bērnības lietas, var būt baigi ķēpīga un sāpīga štelle, taču man patīk kā saka manā Uguns ģimenē - “Fu*k it, let’s do this!”, jo dzīve pēc tam mainās, ui kā mainās un uz labu! . . #selfconfidence

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

Uz augšu