Gan koki, gan augi ne tikai “ražo” skābekli, bet arī attīra gaisu un uzlabo tā kvalitāti, palīdz patverties no karstuma – īpaši pilsētu centros un ielu “kanjonos”, kur blīvā apbūve un iesegtās ielas karstā laikā uzkrāj un izstaro papildu siltumu.
Ekoloģiskā pilsētvides stāvokļa uzlabošana ir svarīga, bet nebūt nav vienīgā gudri veidotas ainavu arhitektūras pozitīva ietekme. Publiskā ārtelpa – galvenā socializācijas platforma, bet iekļaujoši uzbūvēta komunikācija ir psihiski un sociāli vesela indivīda veidošanas priekšnosacījums. Tāpēc daudzveidīgi un cilvēku saskarsmes vajadzībām piemēroti labiekārtota publiskā ārtelpa ir spēcīgs aktīvās, iekļaujošās un draudzīgās kopienas veidošanas rīks. Aktīvās sportošanas vietas, spēļu laukumi pieaugušiem un bērniem, klusas atpūtas vietas, pat vienkāršas, uz neilgu laiku un, iespējams, ar iedzīvotājiem kopā ierīkotas ārtelpas kļūst par lielu pievienoto vērtību nekustamajam īpašumam, kā arī dzīvīgas pilsētvides un modernās pilsētas veidošanas priekšnoteikumu.
Apstādījumu veidošana – iespēja atjaunot industriālu vidi
Apstādījumi ir viens no spēcīgākiem un dažkārt vienīgajiem veidiem kā atjaunot degradētas industriālas teritorijas. Teju ikviena industriāla teritorija iet roku rokā ar piesārņojumu, it īpaši, ja runājam par rūpnīcām. Ja piesārņojums ir izteikts, tas ietekmē vidi pat gadiem, un tieši augi ir liels palīgs degradēto ārtelpu reģenerācijai un “atdzīvināšanai”.
Ainavu arhitektūrā izmanto arī pagaidu risinājumus, kuri atgriež dzīvē tā sauktās “neviena zemes” – ārtelpas, kurām uz laiku nav noteiktas izmantošanas – pēc būvniecības palikušie laukumi, robi perimetrālā apbūvē, lielās atvērtās telpas apstādinātās rūpniecības teritorijās.