Balva piešķirta ēkas autoriem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei, projekta vadītājam Andrim Gudiņam, ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Papildus gada balvai Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīris 10 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

"Šogad balvas pretendentu - finālistu - vidū tradicionāli ir industriāli un pilsētvides objekti ar būtisku pienesumu plašākai pilsētvides kvalitātei un arī augstvērtīgi projekti, kuru pasūtītāju un autoru kopējie centieni saglabā, atjauno un papildina Rīgas arhitektūras mantojumu.

Tomēr šogad dominē dzīvokļu tematika - tiek piedāvāta virkne kvalitatīvu un arhitektoniski interesantu projektu rīdziniekiem ar dažādām vēlmēm un pirktspēju dažādās pilsētas teritorijās un apkaimēs," sacīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Pēc viņa teiktā, labākie mājokļu piemēri apliecina, ka nav nepiemērotu vietu, un projekta arhitektūras kvalitāti nosaka tikai autoru profesionalitāte konkrētajā kontekstā piedāvāt ko vairāk kā cenas "eiro par kvadrātmetru" attiecību.

"Redzams, ka Rīgas mājokļu jomas sakārtošanas un attīstības projektu tirgū ir milzīgs pilsētvides kvalitātes, sabiedrības veselības un ekonomikas potenciāls. Līdz ar to piešķirot Gada balvu daudzdzīvokļu ēkai - arhitektoniski interesantai, protams, gana ekskluzīvai, bet vienlaikus tādai, kas spēj saglabāt līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu, vēlētos uzteikt ne tikai konkrētā projekta autorus, bet arī kolēģus un pasūtītājus, kuri pieliek vairāk pūles, lai mājokļu projekti būtu ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību gan to pirmajiem lietotājiem un kaimiņiem, gan arī nākotnes lietotājiem vēl vairākās paaudzēs," sacīja Princis.

Šogad tika pasniegta arī "Sabiedrības atzinība" būvei, kuru pozitīvi novērtējuši visvairāk apmeklētāju Rīgas pilsētas arhitekta biroja "Facebook" vietnē. Šogad sabiedrības atzinību par koka ēkas izglābšanu Torņkalna apbūvē saņēma pasūtītājs SIA "Renams" par mazstāvu dzīvokļa ēkas Altonavas ielā 2 renovāciju.

Skatē bija pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No vairāk nekā 700 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 26 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā.

Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā.

Arhitektūras darbu skatei varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2018.gadā.

Dalībniekus - būves un to autorus - skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006.gada tiek organizēta jaunāko objektu skate.

Tās mērķis - rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.