Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Handke kļuva pazīstams kā aktīvs serbu aizstāvis asiņainajos konfliktos, kas izcēlās pēc kādreizējās Dienvidslāvijas sabrukuma. Viņš serbus pat pielīdzināja ebrejiem, jo tie, rakstniekaprāt, cietuši tāpat kā ebreji nacistu sarīkotā holokausta laikā.

1996. gadā klajā nākušais Handkes ceļojumu apraksts "Eine winterliche Reise zu den Flüssen Donau, Save, Morawa und Drina oder Gerechtigkeit für Serbien" (Ziemīgs ceļojums uz Donavu, Savu, Morāvu un Drinu jeb taisnīgums Serbijai) izsauca skandālu, bet 1999. gadā viņš atteicās no prestižās vācu Gorga Bīhnera balvas, protestējot pret NATO uzsākto Belgradas bombardēšanu.

Bosniešu aktieris Nermins Tuličs, kurš pats tika smagi ievainots Sarajevas aplenkumā, ko Bosnijas serbu spēki uzturēja no 1992. līdz 1995. gadam, Nobela prēmijas piešķiršanu Handkem tviterī komentējis ar vemjošu emodži.

Liberālais bosniešu politiķis Reufs Bairovičš paudis neizpratni, kā Nobela prēmijas žūrija spējusi atzīt Handki par dižu rakstnieku un kā tā spējusi augstu novērtēt Miloševičam un genocīdam pausto atbalstu.

Viņam piebalsojis arī Emirs Suljagičs, kas izdzīvojis serbu sarīkotajā Srebrenicas slaktiņā, kura laikā tika noslepkavoti vairāk nekā 8000 musulmaņu.

"Miloševiča fans un pazīstams genocīda noliedzējs saņem Nobela prēmiju literatūrā (..) Kādos laikos gan dzīvojam!?"

tviterī raksta Suljagičs, kas tagad ir starptautisko attiecību profesors.

Līdzīga reakcija uz Nobela prēmijas piešķiršanu Handkem vērojama arī Kosovā, kas 1998. un 1999. gadā izcīnīja partizānu karu pret serbu spēkiem, kas bijušajā Serbijas provincē bija uzsākuši faktisku pret albāņiem vērstu etnisko tīrīšanu.

Lielākais Kosovas laikraksts "Koha Ditore" vēsta: "Nobela literatūras prēmiju saņem Miloševiča atbalstītājs un serbu [organizētā] genocīda noliedzējs."

Kad Miloševičš, kuru tobrīd par noziegumiem pret cilvēci tiesāja starptautiskais tribunāls, 2006. gadā mira, Handke apmeklēja viņa bēres un pat uzstājās tajās ar runu.

Handkes apbalvošanu nosodījuši arī daudzi Nobela literatūras prēmijas laureāti, sākot ar Sūzanu Zontāgu un beidzot ar Salmanu Rušdi.

Tiesa gan par Handki iestājusies viņa līdzpilsone Elfrīde Jelineka, kas Nobela prēmiju izpelnījās 2004. gadā.

Tikmēr Serbijas laikraksti vēsta, ka Nobela prēmija piešķirta "serbu draugam", kurš kopš 2012. gada ir arī Serbijas Zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis.