Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Aizsaulē aizgājušā Andreja Žagara ģimene un draugi svin viņa dzimšanas dienu filmas “Žagari” pirmizrādē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LTV/Francis Belte

16. oktobrī koncertzālē “Cēsis” tika aizvadīta dokumentālās filmas “Žagari” pirmizrāde. Scenārija autores Henrietas Verhoustinskas un režisores Zitas Kaminskas veidotais stāsts tika uzņemts pozitīvi. Pēc filmas noskatīšanās Žagaru ģimene, draugi un filmas veidotāji saviesīgā gaisotnē atzīmēja Andreja Žagara dzimšanas dienu, jo tieši 16. oktobrī viņam būtu apritējis 61 gads.

Pirms pirmizrādes uzrunas teica filmas veidotājas. Zita atzina, ka filmēšanas un sagatavošanas process nebūt nebija viegls. Andreja slimība un aiziešana bija emocionāli smags pārdzīvojums arī scenārija autorei un režisorei, jo abi brāļi un visa Žagaru ģimene komandu bija pielaiduši sev ļoti tuvu klāt. Filmēšana tika sākta tikai aizvadītā gada februārī, ļoti īsu brīdi pirms Andreja nāves. Zita Kaminska uzsvēra, ka materiāli, kas izmantoti filmā, ir unikāli ne vien no tā viedokļa, cik tuvu izdevies piekļūt, bet arī ar to, ka nofilmētas pēdējās sarunas ar Andreju Žagaru.

“Iespējams, ja tās nenofilmētu mēs, tās nenofilmētu arī neviens cits,” atzina Zita. “Mēs ar Zitu šī nepilna gada laikā esam izdarījušas visu, lai justos mierīgi, tomēr mēs tā nejūtamies,” ar smaidu pirms filmas izrādīšanas Žagaru ģimenei un tuvākajiem draugiem, pauda Henrieta.

Viņa klātesošajiem atgādināja par Andreja māksliniecisko svētku organizatora talantu – paša rīkotos pasākumos viņš it kā sakusis kopā ar svinību viesiem un ieniris pūlī. Tāda pazušana ir bijusi “īsti Andreja garā”, piezīmēja Henrieta, norādot, ka viņai ir sajūta, ka arī pirmizrādes vakarā Andrejs noteikti ir iejucis kaut kur pūlī un ir kopā ar skatītājiem.

Filmas ass ir abu brāļu savstarpējā mīlestība un teju neticamā atšķirīgo personību saskaņa. Brāļu dzīves ir ritējušas blakus, savijoties un saskaroties jau kopš bērnības. Andrejs piedzima Sibīrijā, mammai esot izsūtījumā, bet Juris – Cēsīs. Abi studējuši aktiermākslu un abi kādā dzīves posmā nokļuvuši Dailes teātrī. Skarbajos deviņdesmitajos abi brāļi kļuva par uzņēmējiem – Andrejs iegāja restorānu biznesā (rīdziniekus un Rīgas viesus joprojām pulcē urbānām leģendām apvītais “Osiris”), savukārt Juris uzņēmējdarbībā pārvērta savu kaislību – slēpošanu.

Vienmēr abu biznesā lielākā nozīme bijusi jēgai, baudījumam un adrenalīnam, ne ienākumiem. Vēlāk abi brāļi kļuva par kultūras iestāžu vadītājiem – Juris kopā ar domubiedriem sāka stiprināt dzimto Cēsu lomu Latvijas kultūrvidē, aizsākot Cēsu mākslas festivālu un šobrīd vadot koncertzāli “Cēsis”, savukārt par Andreja mūža darbu kļuva Latvijas Nacionālā opera – to viņš vadīja 17 gadus, un kļuva arī par interesantu operu režisoru.

Televīzijas skatītāji filmas TV pirmizrādi varēs vērot 18. oktobrī plkst. 21.15 LTV1 un REPLAY.lv. 

Filma tapusi Latvijas televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā. To veidojusi LTV komanda – režisore Zita Kaminska, scenārija autore Henrieta Verhoustinska, galvenais operators Uvis Burjāns, skaņu režisore Diāna Pāvilsone, montāžas režisors Māris Martušs, producenti – Ieva Rozentāle, Artis Dobrovoļskis.

Uz augšu