Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Topošā māmiņa Katrīne Lukins: "Pēkšņi šausmīgi vajadzēja marinētos gurķus!"

Ekskluzīvi TVNET
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Šogad pašmāju mūziķu pāris Oskars Millers un Katrīne Lukins paziņoja ne tikai par saderināšanos, bet arī par pirmdzimtā gaidībām. Sarunā ar TVNET topošā mamma pastāstīja, kā jūtas šajā īpašajā laikā.

Vasarā ar mīļoto Oskaru Milleru paziņojāt, ka esat saderinājušies, un tagad, rudenī, ka gaidāt pirmdzimto! Kādas domas par kāzām – pirms, pēc bērniņa, nemaz? Daudzi pāri mūsdienās arī par to vispār nedomā, jo galvenais ir mīlestība vienam pret otru, nevis kaut kāds papīrs. Kā ir ar jums abiem?

Jā, 14. jūlijā Oskars mani bildināja. Tad vēl nezinājām, ka esmu stāvoklī. Tikai pāris nedēļas vēlāk uzzinājām.

Kāzas, protams, paliek spēkā, bet mazliet vēlāk, nekā bijām plānojuši. Neteikšu, tieši kad un kur, bet datums jau ir un arī vieta (varu pačukstēt, kad būs rudenīgs noskaņojums!). Precēties mēs abi gribam, un tas man liekas kaut kas ļoti jauks un skaists. Tāpēc arī negribas sasteigt neko, lai tiešām viss ir kārtīgi izplānots un sagatavots!

Man vēl nav bijis tas prieks būt gaidībās – kā pagaidām vari aprakstīt savas sajūtas? Vai ir tā kā karikatūrās, ka gribas marinētus gurķīšus un kaut ko ļoti specifisku?

Tas varbūt liekas smieklīgi, bet pirmā zīme, ka esmu stāvoklī, bija tas, ka pēkšņi šausmīgi vajadzēja marinētos gurķus! Man ilgi nebija vispār nekādi “simptomi” - ne slikti, ne nogurums utt. Tas vēlāk ap 7. un 8. nedēļu sākās. Līdz 12. nedēļai bija slikti. Pēc tam, ja godīgi, ir bijis viss jauki un labi. Mazliet nāk vairāk miegs un pa dienām un darbos ir grūtāk koncentrēties. Garastāvoklis arī mainās ļoti. Esmu palikusi vairāk emocionāla.

Kādi ir tavi varianti puiku un meiteņu vārdiem? Vai tev jau sen ir kādi vārdi padomā?

Mēs vēl neesam uzzinājuši, vai būs meitene vai puisītis. Kad pēdējā sonogrāfijā skatījāmies, mazais negribēja vēl rādīt. Tāpēc tikai novembrī zināsim. Bet vārdiņi mums ir gan puisītim, gan meitenei. Bet tas lai paliek noslēpums!

Kad aptuveni nāks pasaulē jūsu bērniņš?

Mazajam dzimšanas diena būs marta beigās.

Vai jau esat iekārtojuši mazuļa "ligzdiņu"?

Ja godīgi, vēl neesam mazajam neko daudz nopirkuši. Pāris drēbītes un knupīšus. Mēs tā lēnām sapirksimies visu, lai līdz dzimšanai viss būtu gatavs. Bet vietiņa ir atbrīvota gultiņai, kā arī esam izmērījuši, kur liksim pārtinamo galdu. Kad uzzināsim, vai mums būs dēls vai meita, tad arī sāksim vairāk lietiņas pirkt!

Vai nojaušat, kurš no jums varētu būt stingrais vecāks un kurš pielaidīgāks?

Es teiktu tā, ja būs meitiņa, es 100% būšu stingra mamma un Oskars būs mīļais tētis. Ja būs dēls, tad gan jau otrādi. Bet abi esam diezgan līdzīgi, un es domāju, ka abi būsim gan stingri, kad tas būs vajadzīgs, gan ļoti mīlīgi un jauki!

Arī varu papildināt ar to, ka man liekas - cilvēkiem jābeidz komentēt grūtnieces. Kā mēs izskatāmies, vai mums ir liels vai maziņš vēders, vai mēs pieņemamies svarā vai ne. Baigi daudz cilvēku uzdrošinās komentēt un izteikt savu viedokli par izskatu, kas man liekas pilnīgi nepareizi. Cik reizes jau esmu dzirdējusi: “Vaaai, tev ir tik maziņš vēders, pat nepateiksi, ka esi stāvoklī. Izskatās tikai tā, it kā tu būtu labi paēdusi.” Man kā grūtniecei uzreiz ir stress, ka varbūt tad kaut kas nav kārtībā vai tā.

Un vispār jau es ļoti lepojos, ka man beidzot mazliet jau var redzēt vēderu, un tad, kad kāds komentē, uzreiz liekas žēl, jo tas atņem to prieku. Vai mēs kā pāris vēlamies publiski paziņot visiem, ka mums būs bērns, vai tomēr neko nevienam nestāstīt, tas arī katram pārim pašiem jāizdomā.

Un citiem nevajag vispār likties zinis par to.

Uz augšu