Meksikāņu režisora Alfonso Kuarona filmogrāfijā atrodama ne viena vien izcila filma, sākot ar spraigo, bet arī pārdomas raisošo kosmosa trilleri “Gravitāte” (“Gravity”) un beidzot pat ar Harija Potera piedzīvojumiem filmā “Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis” (“Harry Potter and the Prisoner of Azkaban”). Taču, visticamāk, ja būtu jānosauc Kuarona izcilākais veikums, ne viens vien izvēlētos tieši 2006. gada antiutopisko un mūsdienās joprojām aktuālo drāmu “Cilvēces bērns” (“Children of Men”). Kuarona filmām ir raksturīgi gari, nepārtraukti kadri, kas skatītāju pilnībā ievelk filmas darbībā, liekot iegrimt radītajā pasaulē pēc iespējas dziļāk – paņēmiens, kas novērojams arī filmā “Projām”, kur darbība tiek rādīta, it kā filmēta ar tradicionālu kameru, kas animācijas filmās sastopams retāk.

Ginta komentārs: Bija grūti izvēlēties tikai vienu Alfonso Kuarona filmu, jo visas viņa filmas uz mani ir atstājušas ļoti spēcīgu iespaidu. Tēliem ir tikpat liela nozīme kā tam, kas notiek fonā.