Svinīgajā ceremonijā, kas norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, laureāti saņēma mākslinieka Kristapa Andersona veidotu balvu un naudas prēmiju 7000 eiro apmērā.

"Mēs Latvijā esam patiesi bagāti, mums ir no kā izvēlēties, ja skatāmies pēc visaugstākās raudzes māksliniekiem, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē un likuši mums justies lepniem. Šodien "Izcilības balvas" laureātu pulkam pievienojušās vēl trīs izcilas zvaigznes, kuras spēj raisīt katarsi, iedvesmot citus un padarīt mūsu pasauli labāku," sveicot laureātus, uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Operdziedātājai Garančai "Izcilības balva kultūrā" piešķirta par spožu un daudzveidīgu māksliniecisko darbību gan pasaules prestižākajos opernamos, gan solokoncertos, kas veidoti sadarbībā ar Eiropas un pasaules ievērojamākajiem orķestriem, kā arī nozīmīgu devumu Latvijas mūzikas un kultūras dzīvē un Latvijas tēla popularizēšanā pasaulē, informēja ministrijā.

Latviešu operdziedātāja, mecosoprāns Garanča pasaules slavu ieguvusi ar titullomu Žorža Bizē operā "Karmena" 2009.gadā. Garanča regulāri izpilda vadošās lomas pasaules prestižākajos opernamos, atzīmēja KM. Viņa ir arī Lielās mūzikas balvas un Vācijas Fonoakadēmijas "ECHO Klassik" balvas vairākkārtēja ieguvēja, Triju zvaigžņu ordeņa divkārša laureāte, Eiropas Kultūras balvas un citu balvu ieguvēja.

Savukārt baletdejotāja Laudere "Izcilības balvu kultūrā" saņēma par izcilu sniegumu dejas mākslā Hamburgas baleta vadošās solistes statusā un īpašo prēmiju "Benois-Massine" baleta pasaulē nozīmīgākajā konkursā "Benois de la Danse" 2019.gadā.

Laudere savas profesionālās gaitas iesākusi Rīgas Horeogrāfijas skolā, vēlāk Džona Noimaijera vadītajā Hamburgas baleta skolā, 2004.gadā kļūstot par Noimaijera vadītā Hamburgas baleta trupas dalībnieci, kur no 2008.gada Laudere ir bijusi soliste, bet no 2011.gada - primabalerīna.

2018.gadā par Annas Kareņinas lomu Lauderei piešķīra balvu "Positano Premia le Danza Léonide Massine" Itālijā. Savukārt 2019.gada 21.maijā Maskavas Lielajā teātrī Lauderei pasniedza par baleta mākslas "Oskaru" dēvētā konkursa "Benois de la Danse" īpašo prēmiju "Benois-Massine", ierindojot Lauderi pasaules prominentāko horeogrāfu un dejotāju vidū.

Lancmanis "Izcilības balvu kultūrā" saņēma par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures un kultūras mantojuma popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs un starpkultūru sadarbības veicināšanā, par ko liecina arī saņemtie augstie apbalvojumi, norādīja ministrijā.

Lancmanis ir mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas iniciators un speciālists, gleznotājs, grāmatu autors, publicists, sabiedriskais darbinieks un ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors no 1976.gada līdz 2018.gadam. Viņš vadījis Rundāles pils restaurācijas darbus un iekārtojis ne vien pils pamatekspozīciju, bet arī mākslas ekspozīciju, kas aptver visus vēsturiskos mākslas stilus - no gotikas līdz jūgendstilam. Kā uzsvēra ministrijā, pateicoties viņa skaidrajai vīzijai, Rundāles pils muzeja komplekss izveidots kā vienots 18.gadsimta arhitektūras un monumentāli dekoratīvās mākslas piemineklis.

Šogad "Izcilības balvas kultūrā" ceremoniju rīkoja Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), to veidoja režisors Jurģis Tūbelis. Ceremonijas viesiem bija iespēja pabūt scenogrāfes Lauras Dišleres radītajā mākslinieka Frānsisa Bēkona darbistabā, kur saimniekoja literāts Svens Kuzmins. Par īpašiem mākslinieciskajiem sveicieniem parūpējās videomākslinieces - LMA absolvente Kerija Arne un studente Monta Andžejevska, kā arī horeogrāfe Liene Grava.

Kultūras ministrijas apbalvojums "Izcilības balva kultūrā" iedibināta 2014. gadā. Uz "Izcilības balvu kultūrā" var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā. Tāpat, ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādēs, izstādēs un citos pasākumos guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, režisors Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, režisore Signe Baumane, ērģelniece Iveta Apkalna, scenogrāfs Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti, diriģents Andris Nelsons, dizaina birojs "H2E", vijolnieks Gidons Krēmers un kamerorķestris "Kremerata Baltica", režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, režisors Rolands Kalniņš un rakstniece Nora Ikstena.