Lekuze uzskata, ka mācīšanās process mākslā ir nebeidzams, bet par iedvesmu radošajā darbā var kalpot pilnīgi jebkas, arī šķietami nenozīmīgas lietas.

Līdzīgi kā renesanses laikmeta mākslinieki pētīja cilvēka anatomiju, arī Una Lekuze savā darbnīcā studē vecmeistaru darbus, nemitīgi atklājot tajos jaunas tehniskas un attiecīgajam laikam raksturīgas iezīmes. Tiesa, "nav noliedzams fakts, ka patiesa izpratne par cilvēka anatomiju ir gūstama tikai un vienīgi tādā ceļā, vienlaicīgi izmantojot tos pašus tehniskos paņēmienus," uzsver māksliniece, kuras darbu centrā vienmēr ir cilvēks.

"Glezna savā ziņā ir kā neatrisināta mīkla," stāsta Una Lekuze. "Jo tajā ir gan motīvs, gan cilvēks, gan notikumu eskalācija, gan arī simboliskas norādes uz atrisinājumu. Šajā ziņā interesantākie ir tādi vecmeistaru darbi, kuros ir tik tikko jaušams simbolisms, kā rēbuss, kas jāatmin pašam skatītājam. Gluži kā tas ir Johannesa Vermēra un Gustava Klimta darbos."

Izstādes atklāšanā viesojās arī Lekuzes skolotājs - gleznotājs Kārlis Dobrājs, kurš slavēja Lekuzes figurālos darbos. 

Gleznotāja Una Lekuze strādā eļļas tehnikā, veidojot figurālas kompozīcijas, portretus, aktus, klusās dabas, ainavas. Īpaši studējusi un izcili apguvusi cilvēka plastisko anatomiju. Mākslinieces darbi ir izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā, Hersonas mākslas muzeja latviešu mākslas kolekcijā, kā arī atrodas privātkolekcijās Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Šveicē, ASV, Kanādā, Korejā un citviet pasaulē.

Una Lekuzes izstāde apskatāma no 2019. gada decembra līdz 2020. gada 15. janvārim.