Nākamajā ierakstā “Instagram” viņa skaidroja savu rīcību sekotājiem: “Kad atklājām to, ka divus mēnešus pavadīsim piedzīvojumā Rīga - Dakara - Rīga, zināt, kāds bija karstākais jautājums, kuru uzdeva teju katrs? Bungām rībot atklāju - vai Amēlijai nav jāiet uz skolu?! Ja ir, kā mēs šo risinām? Tas mani nedaudz pārsteidza, jo nenojautu, ka ir tik liels šķērslis daudziem doties kaut nedēļu ilgā piedzīvojumā laikā, kad nav skolēnu brīvlaiks.
Jā, es zinu, ka ir valstis, kur vecākiem ir jāmaksā soda nauda par šādu gājienu, kas man šķiet absurdi, jo es tomēr ticu, ka vecāki ir tie, kuri jūt vislabāk, kas viņu bērnam ir vajadzīgs, nevis sistēma.
Kā ir mūsu gadījumā? Amēlija mācās brīnišķīgā skolā, kurā gan direktore, gan skolotāji atbalsta mūs, kā vien varēdami, jo tic, ka bērna apvāršņi paplašinās, redzot pasauli. Nav tā, ka Amēlija kaut ko kavētu, jo skola no savas puses ir nodrošinājusi atbalsta cilvēku, ar kuru sazinos par to, kādi uzdevumi un pārbaudes darbi Amēlijai ir jāpaveic, lai varētu izlikt atzīmes un veiksmīgi pabeigt 5. klases pirmo pusgadu. Daļu Ame jau atrisināja, esot vēl skolā, izpildot uzdevumus uz priekšu, savukārt vakar rakstīja pārbaudes darbu latviešu valodā, vēl pirms pāris dienām matemātikā, šodien plānā ir dabas un sociālo zinību kontroldarbi. Mācības norit katru dienu, un Amēlija apgūst visu to pašu, ko viņas klasesbiedri, esot skolā, turklāt jau pavisam drīz sāksies garais Ziemassvētku brīvlaiks, tas nozīmē, ka skolā neies arī tie, kuri palikuši Latvijā. Es saprotu, ka šādā veidā var lieliski mācīties, taču būšu atklāta - es nekad neesmu izjutusi aicinājumu būt skolotājai, šis nav mans lauciņš, taču kādu brīdi šādi varu.