Marta Grigale par depresiju: “Tas ir kā dzīvot ar cauru zābaku”

Viņa atzina, ka var to savaldīt, bet depresija joprojām sēž iekšā – joprojām nav izdevies to līdz galam dabūt ārā no sevis: “Tas ir kā dzīvot ar cauru zābaku – ik pa laikam jūti, ka ūdens sūcas iekšā. Labā ziņa ir tā, ka ar laiku vari atpazīt depresijas tuvošanos un spēj iemācīties tikt ar to galā. Man ļoti palīdz sports un izrunāšanās. Beidzamajā laikā arī apmeklēju terapeitu, kas man palīdz saprast savas izjūtas.”

Dziedātāja atzina, ka viņai ir izdevies tikt vaļā no medikamentiem: “Jā, man ir šāda pieredze, es par to nekaunos. Zinu, kā tas ir, kad jūti – antidepresanti notrulina, tā ir tāda vates sajūta. Tomēr es teiktu – labāk tā, nekā gulēt gultā un nespēt piecelties. Diemžēl ik pa laikam nākas dzirdēt replikas, ka depresija jau kļuvusi par modes lietu. Tiem, kuri saskārušies ar depresiju, ko tādu dzirdēt ir ļoti sāpīgi.”

Kā intervijā portālam TVNET šovasar stāstīja Marta, viņai depresija mijas ar trauksmi: “Trauksme ir liela daļa no manas dzīves, kas ir ar mani jau kādus padsmit gadus. Neatceros, kad tas sākās, bet man no pusaudžu gadu vecuma mēdz būt tā, ka pamostos no rīta jau uztraukusies un es nezinu, par ko tas ir. Vēders griežas, sirds sitas. Esmu daudz ko izmēģinājusi, mācos ar to sadzīvot, meklēt tehnikas, kas man palīdzētu, risinu šo lietu. Bet tā tas ir. Tā ir daļa no manis, un brīžiem tas kaut kādā mērā palīdz un dzen uz priekšu, motivē darboties, bet brīžiem tas paralizē un traucē. Tā robeža ir diezgan šaura, taču ir ļoti svarīgi censties to atrast.”

Kā jau ziņots, šā gada labdarības maratons "Dod pieci!", kas veltīts neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei un paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei Latvijā, būs garākais, kāds līdz šim bijis, sasniedzot rekordu - 152,5 stundas dzīvā ētera. No 17. līdz 23. decembrim, vairāk nekā sešas diennaktis Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv dīdžeji Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Marta Grigale īstenos unikālu labdarības formātu, kas paģērē ievērot vairākus noteikumus. Īpaši veidotā stikla studijā pilsētvidē, Doma laukumā, tiešraidē tiks atskaņotas tikai ziedotāju izvēlētas dziesmas par minimālo ziedojumu 5 eiro, kas nodrošinās vienu speciālās šķidrās pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs nevar paēst.

Līdztekus tam, ka dīdžejiem ir jādzīvo īpašā stikla studijā pilsētvidē, kuru viņi nedrīkst pamest visu maratona norises laiku, viņiem arī jāievēro īpaša diēta, pārtiekot tikai no dārzeņu vai augļu smūtijiem. Savukārt gadījumā, ja sabiedrības ziedoto dziesmu skaits nav pietiekams 24/7 tiešraides nodrošināšanai, formāts paredz "klusumu ēterā", signalizējot par krīzi.

"Pieci.lv ēterā labdarības maratona laikā klusums vēl nav iestājies, bet pirmais gads bija izaicinošs, un neliegšos, ka brīžiem šķita - tas var notikt. Visu labdarības maratonu uzdevums ir celt gaismā neērtas tēmas, tās, par kurām sabiedrība labprātāk izvēlas klusēt, - tās nodēvēja par "klusajām krīzēm" jeb "silent crisis". Domāju, ka šā gada tēma arī to lieliski ilustrē. Nedziedināmi slimi cilvēki mūža nogalē nereti kļūst "neredzami". Paliatīvās aprūpes nodaļās vietu skaits nav pietiekams, lielākoties rūpes gulstas uz ģimenes pleciem. Katrs iet cauri šai izmisuma zonai un informācijas vakuumam, kā spēj. Tā nedrīkst būt," uzsver Magnuss Eriņš, kurš “Dod pieci!” labdarības maratonā piedalās jau kopš pirmā norises gada.

Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti Ziedot.lv rīcībā, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama specializēta šķidrā pārtika vai valsts neapmaksātā enterālā barošana, nodrošinātu pietiekamu un sabalansētu uzturu. Enterālā barošana nepieciešama cilvēkiem, kuri nespēj uzņemt atbilstošu uzturu dabiskā veidā, tie ir cilvēki, kuriem nedarbojas rīšanas reflekss, viņi nevar paši apēst, sakošļāt un norīt ēdienu, tāpēc tiek nodrošināta nozīmīgo uzturvielu ievadīšana organismā. Liela pacientu grupa ir tāda, kuri var uzņemt pārtiku, tomēr nepietiekamā daudzumā, vai nevar uzņemt cieto pārtiku - te risinājums ir šķidrās pārtikas maisījumi, kas ir bagāti ar nepieciešamajām uzturvielām, lai pēc iespējas mazinātu pacientu diskomfortu un uzlabotu dzīves kvalitāti.