Ludviga van Bēthovena skaistais un cēlais Koncerts vijolei, čellam un klavierēm jeb tā sauktais Trīskāršais koncerts, ko Liepājas Simfoniskais orķestris atskaņos kopā ar leģendāro vijolnieku Gidonu Krēmeru, jaunāko Osokinu dinastijas pārstāvi – neticami talantīgo pianistu Georgiju Osokinu un Kremerata Baltica vadošo čellisti Giedri Dirvanauskaiti, ir izvērsts divertismenta nozīmes skaņdarbs, kas veidots labākajās sinfonia concertante tradīcijās. Ko nozīmē sinfonia concertante? Tas ir 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē populārs mūzikas žanrs, kurā ar orķestri saspēlējas visbiežāk trīs vai četri, citreiz pat arī septiņi vai deviņi solo instrumenti. No vienas puses, tā ir simfonija ar izvērstām un nozīmīgām solo partijām; no otras puses, pēc būtības tas ir koncerts, nevis simfonija – ar īpaši gaišu, vitālu iedabu un izklaidējoši rotaļīgu funkciju. Bēthovena Trīskāršais koncerts ir oriģināls tajā ziņā, ka pirmoreiz šī žanra darbs rakstīts tieši šādam solistu salikumam – vijole, čells un klavieres.
Šai koncerta programmai maestro Gintars Rinkevičs ir izvēlējies arī vācu romantisma laikmeta ģēnija Johannesa Brāmsa Ceturto simfoniju – vienu no visu laiku visizcilākajām simfoniskajām celtnēm.