Pēdējās filmas ainas - galvenā varoņa tikšanās ar Kafku un mēģinājums nogalināt pasaules centrālo birokrātu - nupat nofilmētas Prāgā, tādējādi filmas uzņemšanas posms ir noslēdzies, par spīti tam, ka ne viss notika, kā sākotnēji plānots. Filmēšanas grafiku nācās pārcelt par pusgadu, jo pagājušā gada jūnijā galvenās lomas atveidotājs, čehu aktieris Petrs Buhta filmēšanas laukumā neveiksmīgi krita, gūstot nopietnus kājas savainojumus. Taču pēc aktiera atveseļošanās šā gada janvārī ar epizodēm kinopilsētiņā Cinevilla, Slokā, Vecrīgas ielās un Prāgā filmēšana tika turpināta un veiksmīgi noslēdzās.

Par filmas uzņemšanas procesu stāsta producents Roberts Vinovskis: "Sirreāls filmas naratīvs var izrādīties pamatīgs pārbaudījums filmas veidotājiem. Šai gadījumā, piemēram, tas nozīmē sižetu un filmēšanas vietu daudzveidību plašā amplitūdā: filmēts gan vientuļš varoņa klejojums Ikšķiles sniegotajos laukos, gan mistisks spiritisma seanss Stāmerienas pilī, gan laiska pacientu vasaras atpūta daktera Freida sanatorijā Krimuldas muižas dārzā, masu nemieri Rīgas pils laukumā, sprādziens Cinevillā un tikšanās ar Kafku Prāgas ielās. Vēsturiskā vide un tās personāžu klātbūtne bija īsts izaicinājums mākslas un grima departamentiem — filmā sastopas, piemēram, Ļeņins, Hitlers, Freids, Trockis, Špenglers un citi. Darba procesā, protams, gadījās nedienas, taču bija arī laimīgas nejaušības. Piemēram, meklējot veclaicīgu fotoaparātu, izrādījās, ka tāds pieder mūsu fotomākslas klasiķim Gunāram Bindem, kurš ne vien laipni atļāva to izmantot filmā, bet arī pats nospēlēja fotogrāfa lomu."

Vēsturiskā trillera centrā ir jauns cilvēks, viens no 20. gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem, Pēteris Mālderis un viņa traģikomiskais un sirreālais ceļojums 1913. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, - laikā, kas pārvērta pasauli. Filmas pamatā ir sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie stāsta pavērsieni vienlaikus ir arī reālu vēstures notikumu atspoguļojums, tādēļ filmas galvenais varonis savā ceļā sastop virkni pazīstamu vēsturisku personību - Ļeņinu (Lauris Dzelzītis), Freidu (Ģirts Ķesteris), Staļinu (Eduards Johansons), Trocki (Gints Grāvelis) un Almu Māleri (Inga Apine), kā arī virkni citu zīmīgu personāžu, kā, piemēram, trako viedo (Juris Strenga). Filma ir Eiropas vēstures interpretācija, kas vēsta par vecās kultūras bojāeju.

"Lai gan filmēšanas periods aktiera traumas dēļ vairākos piegājienos turpinājās ilgāk nekā gadu, manuprāt, uzfilmētais materiāls pilnībā sakrīt ar sākotnēji iecerēto un filmas idejā iekodēto vēstures atveidu caur vieglu grotesku un absurdu.

Esmu milzīgu pateicību parādā visiem aktieriem un filmēšanas grupas dalībniekiem par izturību, draudzību un patiesi labi padarītu darbu,"

saka režisors Dāvis Sīmanis.

Foto: Ieskats Dāvja Sīmaņa filmas “Gads pirms kara” uzņemšanā.

Filmas radošo kodolu veido režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts un māksliniece Kristīne Jurjāne. Šādā sastāvā radošā komanda jau iepriekš veidojusi atzinību guvušas filmas "Pelnu sanatorija" (2016) un "Tēvs nakts" (2018).

Filma "Gads pirms kara" ir trīs valstu kopražojums - ar "Studiju Lokomotīve" spēkus apvieno Studio Uljana Kim no Lietuvas un Produkce Radim Prochazka no Čehijas. Lietuvas pusē radošajā komandā līdzdarbojas filmas galvenais gaismu mākslinieks, skaņu režisors un komponists, savukārt no Čehijas piesaistīts galvenās lomas atveidotājs Petrs Buhta un filmas montāžas režisore Anna Ridnova. Filma saņēmusi Nacionālā kino centra finansiālu atbalstu.