“Dzelzs dūre samta cimdā,” tā mākslinieces spēli un skatuves šarmu vērtē prestižais beļģu laikraksts Le Soir. Šajā koncertā klausītājiem būs iespēja baudīt Mendelszona pusaudža gados rakstīto Vijolkoncertu reminorā, Pētera Vaska meditāciju “Vientuļais eņģelis” un Edvarda Grīga Stīgu kvartetu. Interesanta nianse – daļu no koncerta mākslinieki muzicēs, stāvot kājās.

Vinetas Sareikas attiecības ar vijoli aizsākās piecu gadu vecumā, kad instrumentu atrada zem Ziemassvētku eglītes. Ar bērnam neraksturīgi mērķtiecīgu darbu māksliniece attīstīja savu muzikālo izglītību, kas 16 gadu vecumā turpinājās Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejs konservatorijā un vēlāk Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā. Tieši Beļģijā Sareika ieguva atpazīstamību starptautiskā mērogā, kļūstot par laureāti prestižajā Karalienes Elizabetes konkursā 2009. gadā. Izcilā vijolniece uzstājas gan kā soliste, gan pirmā vijole izsmalcinātajā Artemis kvartetā, kā arī sadarbojas ar vairākiem pasaulslaveniem orķestriem.

Kā saka pati Vineta Sareika, 6. februāra koncertā klausītāji varēs baudīt eklektisku un emocionāli piesātinātu programmu, ko vainagos Edvarda Grīga šedevrs: “Kā teicis pats komponists, Stīgu kvartetā atspoguļojas visa viņa dzīve – no enerģijas un dzīvesspara pilnas jaunības līdz pat spēku izsīkumam un dramatiskiem pavērsieniem. Kopā ar Artemis izpildot oriģinālo kvarteta versiju, mums nereti bija sajūta, ka ar četriem instrumentiem ir ļoti grūti radīt tik pilnīgu un bagātīgu skanējumu, kāds šai mūzikai nepieciešams.

Tāpēc es šoreiz ļoti priecājos par papildspēkiem un sadarbībā ar LNSO stīgu grupu mēģināšu orķestrālo sajūtu un skanējumu apvienot ar īstu kamermūzikas pieeju un kopā muzicēšanas prieku!"

Koncertā skanēs arī slavenā pašmāju komponista Pētera Vaska meditācija “Vientuļais eņģelis”. Par savu skaņdarbu komponists saka: “Atskatoties uz nodzīvoto, iedomājos, ka manam sargeņģelim zināmos dzīvesposmos bijis briesmīgi mani jāsargā. Tagad domāju – kā tiku cauri tam visam? Tā sargbūtne taču nevar būt nekāds pārcilvēks, nē, tā laikam jāsaka – pāreņģelis. Arī viņam savureiz var būt kaut kā par daudz, un tad viņš saka savam galvenajam – dod spēku izturēt. Un nevar jau arī zināt, vai katram mums ir pašam savs sargeņģelis, vai uz vairākiem cilvēkiem viens…”

Turpretim Fēlikss Mendelszons koncertā dzirdamo Vijoļkoncertu reminorā komponējis, būdams vien 13 gadu vecs. Komponists uzauga turīga baņķiera ģimenē, kurai bija plašas humanitāras un mākslinieciskas intereses. Napoleona karu laikā ģimene atstāj franču okupēto Hamburgu un pārceļas uz Berlīni, tur savās mājās pulcējot mūziķus, gleznotājus, dzejniekus, zinātniekus. Nav pārsteigums, ka jaunā komponista talants pamostas agrā vecumā. Mūzikas vēsturnieki mēdz rakstīt, ka šajā agrīnajā, temperamentīgi uzrakstītajā koncertā saklausāmas vairākas būtiskas ietekmes. Pirmā – 18. gadsimta nogales franču vijolspēles skola, otrā – “vētru un dziņu” mūzikas perioda pārstāvis Karls Fīlips Emanuels Bahs, viens no slavenākajiem Johana Sebastiāna Baha dēliem, un trešā – Mocarta mūzikai raksturīgā daile.

Pirms koncerta plkst. 18.18 Lielās ģildes Minsteres zālē Orests Silabriedis stāstīs par Mendelszonu ģimeni un vidi, kurā auga ģeniālais Fēlikss Mendelszons.

Biļetes uz koncertu “Vineta Sareika, Mendelszons un Vasks” pieejamas “Biļešu paradīzes” un Lielās ģildes kasēs.

Detalizētāku informāciju par LNSO koncertiem iespējams atrast orķestra mājaslapā.