Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

"Černobiļas" producenti iecerējuši jaunu projektu, kas norisināsies Aukstā kara laikā (1)

"Černobiļa"
"Černobiļa" Foto: HBO

Populārā HBO seriāla "Černobiļa" (Chernobyl) producentu kompānija "Sister" iecerējusi jaunu projektu, kas norisināsies Aukstā kara laikā. Tas būs stāsts par cilvēku grupu, kas 1964. gadā zem Berlīnes mūra izraka 145 metrus garu pazemes tuneli, lai aizmuktu no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR), kas bija PSRS kontrolē.

Kā zināms, Berlīnes mūris pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja divās daļās. Tā bija robeža starp diviem pasaules vadošajiem militāri politiskajiem blokiem - simbolisks "dzelzs priekškars". Rietumberlīnes iedzīvotāji un pilsētas viesi mūri vairāk uztvēra kā vienu no Berlīnes tūrisma objektiem, bet austrumvāciešiem tas bija apspiestības simbols. Daudzi no VDR centās aizbēgt - izmantots gan deltaplāns, gan no neilona atgriezumiem izgatavots gaisa balons, starp mājām nostiepta virve u.c. 

Taču nesen BBC Radio 4 podkāstā jeb podraidē "Tunnel 29", kas kopš pagājušā gada novembra lejupielādēts jau piecus miljonus reižu, aplūkots kāds cits bēgšanas gadījums. 1964. gada 3. oktobrī 28 cilvēki brīvībā izlauzās pa 145 metrus garu pazemes tuneli, ko paši bija izrakuši. Iekļūt tunelī varēja pa virvi no kāda dzīvokļa tualetes. Starp bēgļiem bija gan vecs vīrs ar slimu sirdi, gan piecus gadus vecs puisītis. 

Tieši šis stāsts iedvesmojis seriāla "Černobiļa" producentus pacīnīties par šā materiāla tiesībām. Kā vēsta "Deadline", par podkāsta saturu bijusi spraiga cīņa.

Šobrīd nav zināms, vai šis izbēgšanas stāsts tiks veidots kā seriāls vai kā filma.

"Černobiļa" saņēma vairākas balvas un kļuva par vienu no skatītākajiem seriāliem HBO vēsturē.

Foto: Kadri no seriāla "Černobiļa".

Tiesa, oficiālā Krievija par 1986. gada notikumu atainojumu nebija sajūsmā, un pagājušā gada beigās izskanēja ziņa, ka Krievijā arī uzņems savu seriālu, kurā tikšot atainota amerikāņu spiegu iesaiste Černobiļas atomelektrostacijas avārijā. Krievijas Kultūras ministrija šai iecerei atvēlējusi aptuveni 30 miljonus rubļu jeb ap 400 000 eiro. 

Nepalaid garām!

Uz augšu