Zīmes ir dzīvas tikai tad, kad mēs tās lietojam. Tai jābūt apzinātai enerģijas izvēlei, neskatoties šablonos, neskatoties cilvēku reakcijās, kā ir pieņemts, – būtiskais ir tā vajadzība, ideja, doma, kam tu to izmanto. Kā raksta Brigita:

"Zīmes ir lakoniskākā informācijas forma, enerģija, vibrācijas. Zīmēm ir kosmiska izcelsme, tās runā par to, kā iekārtota pasaule, cilvēka attiecībām ar pasauli, par galvenajiem pasaules aspektiem – Dievu, kas simbolizē vīrišķo enerģiju, garīgo dominanti; Māru, kas simbolizē sievišķo enerģiju un materiālo pasauli; Laimu, kas katram ir sava un nosaka cilvēka mūža gājumu. Zīmes ir matrices, kas kosmisko enerģiju transformē psihiskajā jeb dvēseles enerģijā, pieslēdz mūsu apziņu Visuma informatīvajam laukam, veido saziņu ar smalko pasauli, ar Dievu."

Ņemot par pamatu zīmi, kas piesaista vizuāli, saprotot tās nozīmi un enerģiju un vērtējot kontekstā ar privātās dzīves notikumiem, katrs pats var izvēlēties sev zīmi vai simbolu, kuru interpretēt savā ikdienā, piešķirot tai nozīmi. Tāpat svarīgas ir arī krāsas - septiņas varavīksnes krāsas, kas atspoguļojas arī čakru enerģētikā, – apzinoties sev konkrētajā dzīves posmā nepieciešamo zīmi, to var pastiprināt vai nedaudz mainīt tās iedarbību, piešķirot tai arī krāsas enerģiju. Tāpat, kārtojot zīmes aplī, sākot ar centru, katrs var tikt pie savas latviešu rakstu mandalas jeb dižapļa ar ļoti skaidri definētu vēstījumu, kas iespējams, pateicoties zīmju nozīmes konkrētībai senlatviešu pasaules uzskatā.

Pirtnieks un bramanis Miervaldis Kaļāns sāka pastiprināti pievērst uzmanību zīmju spēkam pēc savas piecdesmitās jubilejas, lai gan pirts Miervaldim ir tuva jau no bērnības:

Pirts lietas man ir ļoti tuvas lietas. Es, kā saka, latgolīts, jau no mazām dienām esmu gājis vectēva melnajā pirtī. Dzīvojot Balvos, tēvs mīlēja iet pirtī, un, kad tēvs mani regulāri veda uz pilsētas pirti, man tas ļoti patika.

Kā stāsta pats Miervaldis, aizraušanās ar pirti turpinājusies arī mācību laikā Murjāņu sporta skolā, taču tur biežāk gāja saunā. Padomju gados sauna esot bijusi ļoti populāra – pat mūsu slavenais komponists Raimonds Pauls sakomponējis dziesmu par somu pirti. Tajos gados somu pirti pamatā izmantoja izpriecām ar alkohola lietošanu un tikai reta pirts nenodega, jo temperatūra +150 bieži bija normāla parādība – piemērs filma “Dāvana vientuļai sievietei”. Pēc neatkarības atjaunošanas, kā atceras pirtnieks, pamazām esot mainījusies pati pirts būtība, piešķirot tai arī latviskās dzīvesziņas sastāvdaļas nozīmi. Miervaldis pirtij un senlatviešu gudrībām par āderu noteikšanu pirms ēku būvniecības  padziļināti pievērsās 40 gadu vecumā, uzceļot savu pirmo pirti, aicinot tur uz pērienu draugus un radus. Otrā pirts apvienojumā ar viesu namu tapa jau pēc septiņiem gadiem, tur arī sākās profesionāla pirtnieka prakse.

Miervalža sieva Dina Kaļāne savukārt nāk no Talsu apvidus, no ļoti kuplas ģimenes – dzimtas kokā šobrīd apzināti ap 700 radinieku. Dina stāsta, ka viņai jaunībā simpatizējuši dienvidnieciskie puiši, bet Miervaldis ar savām latgaliešu saknēm esot bijis par tiem interesantāks. Dina ir “Upesrūķu” saimniece un rituālu vadītāja. Viņa atklāj, ka esot sākusi iet pirtī, tikai pateicoties tam, ka vīrs ir no Latgales, kur viņam ieaudzināta tradīcija nedēļas nogalē doties uz pirti.

Manā bērnībā Talsu pusē pirts nebija. Pirts manā dzīvē ienāca tāpēc, ka Miervaldis ir no Balviem, un tad, kad mēs  apprecējāmies 1985. gadā, viņam bija svētku galda runa, ka viņš vēlas četrus bērnus un mazu pirtiņu. Diemžēl mums nav četri bērni, mums ir divi bērni, bet – mums ir gan liela, gan maza pirtiņa.

Šobrīd Miervaldis darbojas Latviju Pirts un SPA asociācijas padomē, apmāca interesentus pirts ABC, māca jauniešiem pirtszinības un ikdienā strādā kā pirts meistars "Upesrūķos" – kopš 2013. gada tas ir viņa oficiālais amats, un viņš ir pirmais ir šā amata pārstāvis Latvijā.

Latvju zīmes Miervaldis izmanto gan pirts interjerā, gan pirts procedūrās, gan pats savai aizsardzībai – ap kaklu pirtnieks nēsā medaljonu ar Ausekļa zīmi, kas atrodas tieši sirds gredzentiņa augstumā, tādējādi sargājot savu auru. Ap rokām pirtnieks nēsā rokassprādzes ar aizsardzības zīmēm un dažādi lādētus akmeņus, lielākos pasākumos liek galvā arī speciāli kaltu vainagu:

Arī karaļiem kroņi bija ne  tāpat vien – tur bija saliktas visas aizsardzības zīmes, vēl scepteri rokās, un viņš bija gandrīz enerģētiski neievainojams, ja nu vienīgi pa kāju kāds iespēra.

Sastaptajiem ļaudīm Miervaldis nereti dāvā pavisam vienkāršu un iedarbīgu suvenīru – zelta auseklīti, kas uzdrukāts uz biezāka balta papīra un vienlīdz labi nēsājams kā kabatā, tā somā un aiz telefona maciņa vāka vai jebkur citur. Auseklītis kā spoža zvaigzne labi strādā cilvēka aizsardzībai, atvaira ļaunas domas un veicina modrību. Lielisks palīgs ikdienā, ko var uzzīmēt uz lapas vai pagatavot ikkatrs savai un savu mīļo aizsardzībai.

Kā stāsta Miervaldis, katra cilvēka biolaukam jābūt vismaz 3 metrus lielam. Jo lielāks mūsu biolauks, jo mēs vairāk starojam pozitīvo un tas mūs sargā no visa negatīvā, to atgrūžot. Nopietnāk jāsargā sava aura, kas ir apmēram izstieptas rokas platumā, tāpēc jāapskaujas un jālaiž tuvāk par šo distanci vien pozitīvi un labi cilvēki, lai neuzņemtu svešu negatīvo enerģiju, baciļus un vīrusus - tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki biežāk slimo.

Ar strīdiem un nesaskaņām mēs savā aurā un biolaukā ielaižam negācijas, kas līdz ar domām spēj materializēties nevēlamās izpausmēs, kā traucēts miegs, fizisks nogurums, pozitīvo emociju trūkums.

Ar domu spēku, vārda vibrāciju un zīmēm "Upesrūķu" pirtī darbojas arī pirtniece Iveta Gulbe, kas ir absolvējusi praktiski visas šobrīd Latvijā eksistējošas pirts skolas. Iveta stāsta, ka arī pievērsusies pirtij pašos brieduma gados, jo jaunībā tas neesot licies aktuāli, lai gan pirtniece jau pirms tam ir saņēmusi vairākas zīmes, ka viņai jādarbojas tieši ezotērikas lauciņā:

Ezotērika nav vienkārša lieta, kas ir ēst, ābols, bet tā ir arī tāda garīga, netverama, ne visiem izprotama. Īstenībā pirts ir ļoti, ļoti dziļa lieta, es esmu daudz mācījusies par šīm lietām un saprotu, ka visu vēl nezinu. (..) Es pati vēl joprojām brīnos, kad cilvēks ir pirtī, atbrīvojies, relaksējies un pats sevi nepazīst (..), un tur tā pirtnieka māksla ir – atrast konkrētu pieeju katram cilvēciņam.

Rakstus Iveta zīmē arī domās un izmanto pirts rituālos, atgādinot: lai gan domām ir spēks, izteiktam vārdam tas ir daudz lielāks un ātrāk materializējas.

Zīmēm, tāpat kā pilnīgi jebkurai citai lietai/objektam/idejai, cilvēka dzīvē ir nozīme un spēks tikai gadījumā, ja cilvēks pats tam tic un ieliek tajā daļu savas enerģijas. Zīmju ietekme, to vēsturiskais lietojums un vizuālais noformējums kā enerģijas pieraksts ir saglabāts gadsimtiem ilgi, un noteikti ne jau tikai estētiskos nolūkos, taču tikai ar zīmēm, tikai ar domām vai tikai ar vārdiem ir grūti mainīt sevi vai pasauli sev apkārt:

Zīmes, tāpat kā vārdi un zāles, jālieto konkrētās devās, jo pats svarīgākais dzīvē vienmēr ir balanss, saka Brigita Ektermane.

Latviešu zīmes un simboli (pamata)

Dažādām dzīves situācijām un vajadzībām katrs savā ikdienā var sākt izmantot arī zīmes. Protams, tas pareizi darbosies vien gadījumā, ja tām ticēs un ja tās būs izmantotas atbilstoši to enerģētiskajai nozīmei. Zīmes savā starpā var arī kombinēt, pirms tam rūpīgi izpētot zīmju nozīmi un to vietu savā dzīvē.

“Latvju raksts ir mūsu tautas mitoloģiski folkloriskās kultūras strukturālā izpausme (..), kas izpaužas gan tautas dziesmā, gan valodā, gan arheoloģijas liecībās, mitoloģijā, etnogrāfijā, mūzikā un dejā, lauku sētas izveidē un vidē, kalendārajās tradīcijās, tautas mentalitātē u.c. kā vienotā sistēmā. Raksts ir šīs elementu sistēmas kārtojuma veids un principi, kas aptver visas plastiskās izpausmes laikā un telpā.” [1]

Kā min zīmju pētnieki, latviešu zīmju struktūra ir ļoti sena – daudzas no tām nāk no indoeiropeiskās pirmtautas laikiem un nes līdzi visā pasaulē sastopamas universālas pamatzīmes un pasaules izpratnes idejas.

“Daudzas raksta uzbūves ir raksturīgas tieši baltiem, tās mūsu rakstos ieguvušas tikai mums raksturīgās izpausmes formas un pilnību. (..) Uz mūsu raksta indoeiropeiskām (āriešu) saknēm norāda raksta pamatzīmju formiskā un jēdzieniskā tāpatība vai ārkārtīgi lielā tuvība, kā arī šo zīmju vispārējā stilistiskā pazīme – ģeometriskums. Ģeometriskums kā stilistiska pazīme norāda uz dažādās valodās runājošu tautu senā kultūras mantojuma radniecību.” [2]

Liela daļa mūsu, latviešu, zīmju, ir vizuāli un pēc nozīmes līdzīgas citās tautās un filozofiskajos virzienos lietotajiem simboliem, kas kaut kādā ziņā apstiprina teoriju par baltu seno izcelsmi. Tā, piemēram, latviešu saulīte, kuras apaļo formu it kā sadala riteņa spieķi. Tādas pašas pamatlīnijas var novērot budistu Likumu ritenī, līdzīgas – čakrā – hinduisma pastāvēšanas ritenī. Kopīgās formas saskatāmas zīmēs un rituālos, kas saistās ar Saules, gaismas un uguns kulta simboliku (arī uguns vietu ierīkošana senākos laikos notika, balstoties uz apļa formu).

Savukārt aplis ar punktu centrā simbolizē ne tikai sauli un pasauli, bet arī pasaules sākšanos no dīgļa, kodola. Tā ir arī ola, vīrišķā un sievišķā savienība, uz ko norāda arī, piemēram, rituālā zīme, kas izveidojas, cilvēkiem aplī sastājoties un līgojot ap uguni. Ja, savukārt, apskatām Jāņu simbolu, tad var vērot tās līdzību ar Šivas simbolu Indijā, kura falla formas stabs simbolizē Dievišķo kā vīrišķo radiēšanas spēku, taču vulvas formas sievišķais elements tajā pārstāv sievišķo elementu, simbolizējot auglību un radīšanu. [3]

Izmantotie avoti:

1. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 37

2. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 152

3. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 38

4. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 44

5. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 8

6. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 152

7. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 9

8. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 153

9. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 9

10. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 153, 154

11. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 5

12. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 154 – 159

13. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 9

14. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 159

15. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 2

16. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 162

17. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 7

18. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 162 – 164

19. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 9

20. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 164 – 166

21. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 6

22. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 178 – 179

23. Valdis Celms“Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 181 – 183

24. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 7, 8

25. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 196 - 213

26. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 5

27. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011, 187 – 187

28. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 10

29. Valdis Celms “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika”, 2011 213 – 216

30. Brigita Ektermane “Zīmju kārtis”, 10