"X Faktora" uzvarētājam Artūram Gruzdiņam ir, ko teikt par izpirktajiem griķiem

FOTO: Publicitātes foto

Koronavīruss plosās gan pasaulē, gan mūsu mazajā Latvijā. Intervijā TVNET šova "X Faktors" pirmās sezonas uzvarētājs Artūrs Gruzdiņš pastāstīja, kā tas ietekmējis viņa dzīvi.

Kā jūties koronavīrusa laikā?

Nav ko slēpt – ne pārāk. Tik daudz kas atcelts un nekas no plānotā saistībā ar jauno albumu un ne tikai vēl nav piepildīts. Bet kur ta liksies, visu paspēs. Varbūt tas bija tas, kas pasaulei bija nepieciešams - pilnīga atsēdināšana. Žēl, protams, par zaudētajām dzīvībām. Jācer, ka visi apzinās situācijas nopietnību un cilvēku bezatbildībai būs pielikts punkts.

Vai esi jau iepircis griķus diviem gadiem uz priekšu?

Esmu iekrājis saldumus. Jāsaka gan, ka griķi un rīsi kā par nelaimi ir izbeigušies. Tā kā nedaudz neērti iet uz veikalu, bet jāiet jau būs. Mūsu ģimeni gan par laimi neskar šis prāta aptumsums, pie tam es labprātāk ēdu ceptus kartupeļus.

Kādus drošības pasākumus tu ievēro?

Mazgājot rokas ziepējos krietni ilgāk un rūpīgāk. Veikalos vairs nav iespējams nopirkt roku dezinfekcijas līdzekļus, līdz ar to tas iet gar degunu, nav, ko atstāt mašīnā. Nedodos lieki prom no mājas - tikai tik, cik vajadzība spiež doties uz veikalu, kad ledusskapis tukšs. Dodos arī uz mēģinājumu telpu trenēties, bet tas prasa tik iekāpt mašīnā sākumpunktā un izkāpt no tās galapunktā. Respektīvi – maksimāli maza saskarsme ar nepazīstamiem un arī pazīstamiem cilvēkiem.

Tev vīrusa dēļ ir nācies atcelt koncertus, plānus, ceļojumus?

Jā, ar smagu sirdi atcēlām trīs no četriem koncertiem. Nu, gribētos teikt, ka pārcēlām, tikai vēl meklējam, kur tad ar tiem labāk nolaisties, jo jāsaprot jau pašiem, ka tad, kad šis viss apsīks vai, cerams beigsies, tad katram cilvēkam būs savas prioritātes kā tērēt darbā nenopelnīto naudiņu. Un, ja mēs stāvam vienā rindā ar mūziķiem, kuru vārdi liekus komentārus neprasa, tad pavisam vienkārši ir jāapzinās sava vieta un laiks un jāsakārto savs koncertu grafiks tā, lai visiem būtu patīkami satikties.

Jo visi ir pārcēluši savus koncertus un kalendārs rudenī ir tik blīvs, kā, domāju, nekad. Gan mūziķiem, gan klausītājiem.

Es gribu rīkot koncertu, jo emocionāli man to vajag un gribu, lai cilvēki atgūst kultūras devu. 

Uz augšu